Šlesers: par Latvijas studentu izglītību maksās ārvalstnieki
Šlesera Reformu partija LPP/LC (ŠRP LPP/LC) kategoriski iebilst pret Zatlera Reformu partijas izglītības ministra kandidāta Roberta Ķīla piedāvāto izglītības reformu, kas paredz valsts augstskolu skaita samazināšanu un budžeta vietu likvidēšanu, būtībā ieviešot maksas augstāko izglītību.
To portālam «Apollo» pavēstīja partijas preses sekretārs Ģirts Dripe.
«Šis piedāvājums ir nāves spriedums augstskolām, pasniedzējiem un studentiem. Sekojot Ķīla reformām, daudzi pasniedzēji jau var lūkoties pēc darba Īrijas sēņu fermās, savukārt talantīgi, bet ne turīgi studenti var aizmirst par augstskolas diplomu,» norāda partijas priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers.
Viņš norāda: «Mēs piedāvājam pozitīvu, nevis destruktīvu reformu. Ir pienācis laiks mūsu augstāko izglītību padarīt par pievilcīgu eksporta pakalpojumu. Šlesera Reformu partija LPP/LC piedāvā ļaut valsts augstskolām par maksu atvērt visas studiju programmas svešvalodās, pirmkārt, angļu un krievu valodās.»
«Mūsu piedāvājums ir studijām svešvalodās noteikt 5000 eiro lielu ikgadējo mācību maksu. Mērķis ir tuvāko piecu gadu laikā piesaistīt 10 000 ārvalstu studentus, lai Latvijas augstākās izglītības sistēma katru gadu saņemtu papildus 50 miljonus eiro,» uzsver Šlesers.
Viņš uzskata, ka šī nauda dos iespēju neslēgt valsts augstskolas, nodrošinās Latvijas pasniedzējiem darbavietas un cienījamu atalgojumu, iespēju paaugstināt izglītības kvalitāti, piesaistot augsta līmeņa vieslektorus.
Plašākas bezmaksas studiju iespējas motivēs Latvijas jauniešus palikt Latvijā. Kvalitatīva augstākā izglītība dos lielākas iespējas arī pēc tam Latvijā atrast labu darbu vai uzsākt uzņēmējdarbību, norāda Šlesers.
«NVS valstu studentiem tā būs iespēja iegūt labu izglītību krievu un angļu valodās par samērīgu samaksu un veidot biznesa kontaktus Eiropas Savienībā. Arī studentiem no Rietumiem, pirmkārt no Skandināvijas valstīm, tā būs iespēja par samērīgu samaksu iegūt labu izglītību angļu valodā, vienlaikus apgūt arī krievu valodu un vienlaicīgi veidot biznesa kontaktus NVS valstīs, kas viņiem var palīdzēt vēlāk attīstīt uzņēmējdarbību šajā reģionā,» – tā Šlesers.
Tādējādi Latvija arī ar izglītības palīdzību kļūs par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, prāto Šlesers.
