Slepeni stiprina lidostu drošību

Ja viena iespējamā terorista dēļ pieciem miljoniem lidostas Rīga pasažieru nāktos paciest vēl skarbākus drošības pasākumus, tā būtu riskam neproporcionāla atbilde.

Arī drošības zonu pārvietošana arvien tālāk no lidmašīnas trapa neko neatrisina. Ļaudis vienkārši pulcējas citā vietā. Potenciālie slepkavas jāizmakšķerē, vēl pirms viņi nostājas līdzās ceļotājiem.

Varētu šķist, ka vismaz dokumentus lidostās vajadzētu pārbaudīt simtprocentīgi visiem. Ja ID karte ir viltota vai tās nav vispār, cilvēks sāks nervozēt, nosarks un nosvīdīs, tādējādi signalizējot apkārtējiem par kādiem nelikumīgiem nolūkiem. Taču Šengenas līguma valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotājiem iespēju robežās joprojām tiek garantēta brīva pārvietošanās. Obligāta prasība visur un vienmēr uzrādīt dokumentus nozīmētu, ka Šengena nedarbojas, tādēļ Eiropas Savienības politiķi ļoti rūpējas, lai vismaz formāli brīvās ceļošanas privilēģija iekšzemē eiropiešiem tiktu saglabāta.

Šengenas vārdā

Te jāuzsver, ka izlases kārtībā un atkarībā no apdraudējuma līmeņa dokumentu pārbaude tomēr notiek. Robežsargi atsevišķām personām lūdz uzrādīt dokumentus gan termināļa telpā, gan drošības kontrolē, var pārbaudīt arī tiklab autostāvvietā. Tomēr simtprocentīgi visiem ceļotājiem dokumenti tiek prasīti, vienīgi ielidojot no nešengenas un dodoties uz to. Bet ne iekšzemes reisos. Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka atzīst: «Mēs to nedrīkstam darīt Šengenas dēļ.» Ir gan arī atsevišķas situācijas, kad ierastā kārtība mainās. Piemēram, robežkontrole tika atjaunota nesenā NATO samita laikā Polijā. Attiecīgi pārbaudīja visus uz turieni lidojošos pasažierus. Bet Latvijā, piemēram, pastiprinātas pasažieru dokumentu pārbaudes notika visās no Vācijas ielidojošajām lidmašīnām pirms 16. marta – leģionāru piemiņas dienas.

Drošības policija skaidro, ka dokumentu pārbaužu intensitāte ir atkarīga no terorisma draudu līmeņa. Latvijā tas saglabājas zems, tādēļ pēc simtprocentīgas pasu pārbaudes neesot nepieciešamības. Šobrīd tiek nodrošinātas standarta drošības procedūras.

Turklāt, pēc ekspertu domām, pasu kontrole pati par sevi lielāku drošību negarantē.

Krūmiņš pats neuzsprāgs

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Aviācijas drošības daļas vadītāja Dace Reichmane skaidro, ka pat ar viltotu dokumentu nogalināt nevienu nevar un arī kabatzaglis lidmašīnas salonā nav aviācijas drošības jautājums. Pat, ja Kalniņa vietā aizlidos Krūmiņš, tāpēc vien viņš pats no sevis neuzsprāgs. Cilvēks nevienu neapdraud, kamēr koferī nenes sev līdzi spridzekli vai kabatā ieroci. Un tieši šis ir lidostu drošības personāla galvenais uzdevums.

Pasargāt personas un preces no terora akta vai negadījuma. Pārbaudīt bagāžu un pasažieru līdzpaņemtās lietas. Līdz 2008. gadam lidostu drošības personāls pārbaudīja arī pasažieru dokumentus, bet tagad tas atstāts robežsargu un lidsabiedrību ziņā. Dārgā gala kompānijas savus pasažierus ar prasību uzrādīt dokumentus apgrūtina ļoti reti – piemēram, Lufthansa. Tai pietiek ar biļetes noskenēšanu. Mūsu airBaltic prasa biežāk, taču arī ne vienmēr. Turklāt šī dokumentu pārbaude notiek jau tālu aiz drošības kontroles.

Pēc terora akta Briseles lidostā eksperti atsāka diskusijas par nepieciešamību pārvietot drošības kontroles zonas vēl tālāk no lidmašīnām un varbūt pirmo pārbaudi veikt pat pirms ienākšanas lidostā. Terora aktā cietušajā Briseles lidostā kaut kas līdzīgs ir ieviests uz cietušā termināļa remonta laiku, un pasažieriem tas ir ļoti neērti.

Izlīkumojot pa autostāvvietu, viņi nonāk garā rindā zem klajas debess un tiklab arī lietus, kur tiek sašķiroti divās rindās – pa kreisi pamatā baltie cilvēki, un viņiem ļauj iet cauri tunelim bez kavēšanās, pa labi visi tumšādainie, matainie un citādi aizdomīgie. Viņus attiecīgi izpurina pēc pilnas programmas. Bet tālāk jau abas rindas satiekas lielajā drošības pārbaudē pie skeneriem, slīdošajām lentēm un ļaužu apčamdītājiem. Tāda ir Neatkarīgās pieredze no jūnija lidojuma uz Briseli.

Drošības procedūras mainītas

Aptaujātie aviācijas eksperti tomēr ir skeptiski par drošības zonu attālināšanu. Arī Tālis Linkaits saka: «Visur, kur notiek drošības pārbaudes, veidojas cilvēku masa. Nav starpības, kur tas notiek.» To saprot gan teroristi, gan drošības dienesti. T. Linkaits paredz, ka drošības procedūras kļūs arvien stingrākas. Iespējams, tas pat jau ir noticis, taču lielākā daļa no tām ir slepenas.

Kā norāda Drošības policija: «Arī pēc Briseles lidostā notikušajiem terora aktiem tika veiktas attiecīgas drošību procedūru izmaiņas, kā arī Nacionālajā pretterorisma plānā tika ieviesti papildu preventīvie drošības pasākumi.

Ņemot vērā, ka šīs drošības procedūras ir klasificētas kā slepenas, detalizētāka informācija par izmaiņām netiks sniegta.»

CAA Aviācijas drošības daļas vadītāja D. Reichmane NRA.lv paskaidro, ka informācija par papildu drošības pasākumiem netiek izpausta, «lai nesakāpinātu neveselīgu interesi». Terorisms aviācijai un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai ir pārlieku liels izaicinājums. Virzieni, kādos drošības dienesti strādā, ir pasažieru datu apstrāde un personu uzvedības novērošana. Potenciālie draudi jāizskaitļo un jānovērš, vēl pirms tie pietuvojas drošības kontrolē stāvošajiem ļaudīm.

Šobrīd atliek vien cerēt, ka drošības dienestiem tas izdodas labāk nekā Briseles lidostā vai Stambulā. Bet tiem, kam šobrīd par lidostām un lidošanu pat domāt bail, der atcerēties, ka aviācija joprojām ir pasaulē visdrošākais pārvietošanās veids. Tā vismaz liecinot statistika.

Pasažieru pārbaude Rīgas lidostā:
E-vārtos tiek noskenēta biļete
Drošības kontrole, mantu pārbaude
Ja ārpus Šengenas – robežkontroles pārbaude
Ja Šengenā – biļetes pārbaude pirms iekāpšanas lidmašīnā. Reizēm arī lūdz uzrādīt dokumentus
Robežsargi var veikt personu izlases pārbaudes jebkurā brīdī un ikvienā lidostas vietā

Imants Vīksne

Foto:Mike Birdy/https://pixabay.com/en/users/MikeBirdy-1860391//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/