Septembrī vērtēs, vai Latvija atgriezīsies pie plāna celt akcīzes nodokli
Neraugoties uz Veselības ministrijas iebildumiem un alus ražotāju protestiem, visticamāk, stiprajam alkoholam jūlijā par 15% tiks samazināta akcīze. Tajā pašā laikā, lemjot par iespējamo akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, Saeimas deputāti alus akcīzi grozīt nevēlas. Pret to iebilst arī Finanšu ministrija (FM).
Kā zināms, Saeima 20. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.
Likumprojektā no jūlija nodokļa likme paredzēta 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1. marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro.
Tajā pašā laikā vairāki deputāti iebilda, ka akcīzes samazināšana tikai stiprajam alkoholam izskatās pēc vienas nozares lobēšanas, jo pašreizējā likumprojekta redakcija neparedz akcīzes samazināšanu alum, vīnam vai sidram – daudz vieglākiem alkoholiskajiem dzērieniem.
“Pazemināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam Saeima bija apņēmusies vienā dienā, pēdējā pavasara sesijas sēdē. Taču pagaidām izmaiņas atbalstītas vien pirmajā lasījumā. Lai arī koalīcijas partijas atbalsta akcīzes nodokļa likmes pazemināšanu, vienprātības par to nav,” pēc valdošās koalīcijas padomes sēdes atzina arī komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P!).
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņojis, ka vēlas nodokļa likmju līdzsvarošanu Baltijas valstīs. “Šajā gadījumā nesaskaņas mums sanāk ar igauņiem, bet manā redzējumā visās trīs Baltijas valstīs vajadzētu būt vienādai alkohola akcīzei, lai mēs viens ar otru nevajadzīgi nekarotu. Tad varētu arī kopā akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņām pret sabiedrības veselību,” intervijā LNT norādīja Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka tuvāko gadu laikā bija plānota pakāpeniska akcīzes nodokļa paaugstināšana, taču šobrīd tiek veikta būtiska atkāpe. To, vai atgriezties pie iepriekšējā plāna, varētu vērtēt ne ātrāk par septembri.
Tajā pašā laikā finanšu ministrs neatbalsta ideju pazemināt nodokli alum. “Mūsu ekspertu ieteikumā atšķirība starp alu ir pietiekami nozīmīga, lai mēs vēl palielinātu šos nodokļus,” žurnālistiem norādījis Reirs.
Nodokļu reformas ietvaros ar 2019. gada 1. martu akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum tika paaugstināts un to plānots paaugstināt arī ar 2020. gada 1. martu. Akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ienes lielāko daļu no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumiem, Latvijā šobrīd ir zemāks nekā Igaunijā, bet augstāks nekā Lietuvā. Piemēram, 0,5 litriem stiprā alkoholiskā dzēriena (ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti) nodokļu līmenis (akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) Igaunijā ir par 1,57 eiro jeb 35,2% augstāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – par 0,02 eiro zemāks nekā Latvijā. Savukārt nodokļu līmenis 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti) Latvijā ir par 0,30 eiro zemāks nekā Igaunijā un par 0,01 eiro augstāks nekā Lietuvā.
Foto: Pexels
