Šengenas privilēģijas apdraudētas
Izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā personas var brīvi pārvietoties, bija viens no Eiropas Savienības dibināšanas mērķiem. Ar atsevišķām atrunām un izņēmumiem to bija izdevies sasniegt. Taču migrantu plūdi nu jau trijām Eiropas valstīm likuši atjaunot robežkontroli, turklāt ar militāristu klātbūtni. Arī citas valstis gatavojas spert līdzīgus soļus.
Pirms nedēļas uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā Žans Klods Junkers paziņoja, ka viņa vadītā Eiropas Komisija jau nu gan nebūs tā, kuras laikā tiks atcelta Šengenas sistēma. Tomēr ceļošanai draudzīgā Šengenas zona šajās dienās būtiski mainās, un atļauties neapsvērt robežkontroles pasākumu atjaunošanu var tikai tās valstis, kas garantēti netrāpīsies migrantus interesējošajos maršrutos. Latvija it kā ir to skaitā, raksta portāls NRA.lv.
Vakar robežkontrole jau bija ieviesta Vācijā, Austrijā un Ungārijā. Pēdējās teritorijā no Serbijas pirmdien ienāca 7437 migranti. Jauns rekords. Ap diviem pēcpusdienā nelikumīgā robežas šķērsošanas vieta tika noslēgta.
Taču cilvēku straumes patiešām ir kā ūdens un, sastapušas savā ceļā žogus, robežsargus un suņus, tiecas apiet šos šķēršļus. Tāpēc ārkārtas pasākumiem gatavojas arī nākamās valstis, ko šie plūdi var skart.
Pārvietoties kļūs sarežģītāk
Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka Slovākija varētu atjaunot robežkontroles uz robežām ar Ungāriju un Austriju. Nīderlande varētu organizēt izlases pārbaudes. Arī Polija un Čehija uzmanīgi vērojot situāciju. Tāpat kā Zviedrija. Protams, jebkādi robežkontroles pasākumi neizbēgami rada un radīs pārvietošanās neērtības arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Prognozēt kaut kādus termiņus pašlaik ir neiespējami, jo neviens nevar pateikt, vai migrantu straume no Ziemeļāfrikas un Vidējiem Austrumiem jelkad apsīks. Savukārt efektīvus pretlīdzekļus Eiropas Savienībai pagaidām nav izdevies atrast, un krīzes risināšana atkal ir atlikta. Pēc nesekmīgajām pirmdienas sarunām iekšlietu ministri uz nākamo raundu pulcēsies tikai 8. oktobrī. Valstis nespēj tikt pie kopīga risinājuma nedz Eiropas Savienības, nedz arī nacionālajā līmenī. Arī Latvijas valdības vakardienas sēde bija tam uzskatāms piemērs.
Robežkontroli var paildzināt
Eiropas Padomes regula, ar kuru tika ieviests Šengenas robežu kodekss, noteic, ka «iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām – neatkarīgi no viņu valstspiederības – nepiemēro robežpārbaudes» (20. pants). Respektīvi pats pārvietošanās fakts nevar būt par iemeslu ceļotāju apgrūtināt ar dokumentu pārbaudēm. Taču izņēmuma kārtā kontroli ir atļauts atjaunot – «ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai». Tādā gadījumā robežkontrole tiek atjaunota uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz 30 dienas vai paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku. Ja pārsniedz, valsts ir tiesīga robežkontroli paildzināt – ikreiz vēl par 30 dienām. Un tā kaut vai bezgalīgi, tikai ievērojot citu dalībvalstu apziņošanas procedūru. Ja daudzas valstis šādi rīkosies, Šengenas brīvās pārvietošanās telpa pēc būtības pastāvēs tikai teorētiski. Tomēr apbērēt Šengenas zonu, iespējams, vēl ir pāragri.
Ērtāk būt baltajam
Ārpolitikas eksperts profesors Ojārs Skudra konstatē, ka tagad bēgļu krīze ir pastiepta garumā līdz jauna lēmuma pieņemšanai un līdz tam arī turpināsies pastiprinātie robežkontroles pasākumi. Visticamāk, uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vizuāli neizskatās pēc migrantiem, tie attieksies minimāli. Savukārt bēgļu plūsma būs kontrolēta un labāk organizēta. Kas ar Šengenu notiks tālāk, pēc profesora domām, būs atkarīgs no operācijas Frontex panākumiem Vidusjūrā un Grieķijas nākamās valdības spējām migrantu reģistrēšanā. Iespējams, tiks pastiprināta arī migrantu sūtīšana uz tā dēvētajām drošas izcelsmes valstīm. Tām, kuru ļaudis pieprasa citur patvērumu, kaut gan tam nav dibināta pamata. Te gan jāatgādina, ka arī par drošo valstu sarakstu vienošanās vēl nav panākta. Jo tikt atzītām par drošas izcelsmes valstīm nozīmē arī pienākumu savākt atpakaļ savus migrantus.
***
UZZIŅAI
Šobrīd Šengenas telpu veido 26 valstis:
Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Norvēģija, Islande, Latvija, Igaunija, Lietuva, Čehija, Malta, Polija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Šveice un Lihtenšteina.
Imants Vīksne
