Šaursliežu dzelzceļa dēļ pārtaisīs Rīgu
Arhitekts Jānis Dripe skaidro, ka Eiropas platuma dzelzceļa izbūve izvērtīsies par lielākajiem pārveidojumiem Rīgas centrā pēc pilsētas vaļņu un bastionu nojaukšanas 19. gadsimta 60. gados.
Vakar tika izsludināts metu konkurss par Eiropas platuma dzelzceļa sliežu izbūvi garumā starp diviem tuneļiem, kuri iet cauri esošajam dzelzceļa sliežu uzbērumam. Daugavas labajā krastā būvdarbi jāsāk Dzirnavu ielas tunelī un Pārdaugavā jāpabeidz apmēram tur, kur uzbērumam cauri iet Jelgavas iela. Pārbūvējamās teritorijas platums atrodas starp 13. janvāra ielu un Gogoļa ielu. Esošās apbūves un zemes īpašumtiesību dēļ pārbūvējamās teritorijas robeža ir ļoti izrobota. Tieši pārbūvējamās teritorijas platība ir 14 hektāru, taču satiksmes organizācijas un pievilcīga kopskata uzturēšanas dēļ pārbūve būs jāsalāgo ar to, kas Rīgas centrā jau atrodas apmēram 60 hektāru platībā.
Būvlaukuma centrs būs Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kur mainīsies viss, izņemot stacijas pulksteņa torni un stacijas ēkas fasādi pret pilsētas centru. Šie divi būvobjekti jau iekļauti starp Latvijas arhitektūras un vēstures vērtībām, kuru izskatu vairs nedrīkst mainīt un kurām vizuāli jāpakārto tas, kas tiks uzcelts no jauna. Vēl viens ierobežojums arhitektu fantāzijas lidojumam būs būvdarbu tāme, kas atļauta līdz 160 miljoniem eiro. Konkursa žūrijas rīcībā ir 150 tūkstoši eiro, kurus sadalīt starp konkursa dalībniekiem atbilstoši tam, kā žūrija novērtēs katru no iesniegtajiem projektiem. Žūrija jau ir izgreznota ar arhitektiem visā pasaulē, bet ne Latvijas iedzīvotājiem zināmiem uzvārdiem. Tas palielina izredzes, ka arī konkursa dalībnieki būs ar pasaulē pazīstamiem vārdiem un zīmoliem. Metu izstrādei doti četri mēneši laika. Tādējādi labāko vai labākos no iesniegtajiem projektiem mēs varēsim uzskatīt par pašu pelnītu, t.i., apmaksātu, dāvanu valsts dibināšanas tuvākajā gadadienā. Savukārt reālo būvdarbu sākums ir jāiekļauj valsts simtgades notikumu un sasniegumu sarakstā. Par darbu pabeigšanas termiņu noteikts 2022. gads.
Konkursa žūrijā iekļautais J. Dripe stāsta, ka tikai tagad ir radusies iespēja izpildīt jau ap 1880. gadu izstrādāto priekšlikumu aizvietot tobrīd vēl pavisam svaigo dzelzceļa uzbērumu ar estakādi, tādējādi savienojot Vecrīgu (toreiz to sauca par Iekšrīgu) ar Maskavas priekšpilsētu un iegūstot vietu pilsētai vajadzīgiem objektiem. Rīgas saimnieciskā attīstība tomēr nebija tik varena, lai dotu iespēju šāda projekta realizācijai. Vajadzēja paiet pusgadsimtam, līdz tika realizēts nākamais ļoti lielais, kaut arī pēc satura pavisam citādais projekts ar Centrālā tirgus angāru izvietošanu aiz dzelzceļa uzbēruma, ja skatās no pilsētas centra puses. Ap to pašu laiku tika projektēta jauna Centrālā dzelzceļa stacija apmēram tādā izskatā, kādu to arī uzcēla, bet trīsdesmit gadus vēlāk, t.i., pagājušā gadsimta 60. gados. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas staciju pārtaisīja par veikalu. Tagadējā mērogā tas ir tikai neliels veikaliņš, bet toties izceļas ar to, ka tam visvieglāk piekļūt ar sabiedrisko transportu. Vēl viens stāsts būtu par Rīgas Autoostu starp dzelzceļa uzbērumu un kanālu tieši tur, kur jāiet jaunajam sliežu ceļam. Visai šeit aprakstītajai teritorijai būs jākļūst gandrīz vai neatpazīstami savādākai, bet vēl tikai jānoskaidro, kādai tieši.
Savu piepildīšanās laiku gadsimtiem gaidījušo projektu virzīšanu uzņēmusies Latvijas valstij piederoša SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL). Tās uzdevums ir nevis pelnīt, bet līdz 2022. gadam iztērēt kopā 292 miljonus eiro un vēlāk vēl vairāk. Proti, līdz 2022. gadam jāuzbūvē šaursliežu dzelzceļš ne vien posmā Dzirnavu iela – Jelgavas iela, kas ļoti atgādinātu kādreizējo Bērnu dzelzceļu Mežaparkā, bet posmā Centrālā dzelzceļa stacija – lidosta Rīga, kur jau iespējama reāla pasažieru kustība.
Šā gada 18. maijā NRA.lv iepazīstināja ar EDZL kā ar pagaidām pēdējo posmu Eiropas Savienības naudas sadalīšanā starp tiem, kuri ar savu darbu un materiāliem gribēs būs noderīgi dzelzceļa triecienceltnei triecientempos. Vakar EDZL apliecināja, ka pasūtāmu darbu un naudas tās rīcībā ir daudz.
Arnis Kluinis
Foto:polhome/https://pixabay.com/en/users/polhome-109583//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
