“Saskaņa” apņēmusies labot Ģenerālprokuratūras kļūdas

Pēc tam, kad Satversmes tiesa noraidījusi Ģenerālprokuratūras pieteikumu, kurā tā apšauba elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atbilstību Satversmei, pārliecināt tiesu tomēr izskatīt šo lietu apņēmusies Saeimas opozīcijā strādājošā Saskaņa, vēsta NRA.lv.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir pretrunā ar Satversmē noteikto, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī pārkāpj normu, kas nosaka, ka īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Ģenerālprokuratūra iesniegumu tiesā iesniedza aprīlī, bet jūnija sākumā saņēma atteikumu. Atteikuma pamatojumā tiesa norādīja, ka pieteikumā trūkstot juridiskā pamatojuma tam, ka apstrīdētās likuma normas varētu neatbilst Satversmei.

Saskaņas deputāts Ivars Zariņš, kas Saeimā realizējis vairāk par 50 ar OIK jautājumu saistītas jautājumu sesijas, piekrīt Satversmes tiesas viedoklim par neveiksmīgo Ģenerālprokuratūras pieteikumu un ir pārliecināts, ka Saskaņai izdevies identificēt pieļautās kļūdas un uzrakstīt tādu pieteikumu Satversmes tiesai, kuru tā nevarēs noraidīt.

Deputāts skaidro, ka pretēji valdības iecerēm OIK nomaskēt zem citiem maksājumiem, Saskaņas prasība ir vērsta uz OIK afēras nekavējošu izbeigšanu, likumības un tiesiskuma atjaunošanu.

«Līdz šim esam nodarbojušies ar OIK afēras atmaskošanu, tomēr šīs afēras īstenotāji izmisīgi izvairās īstenot pasākumus, kas šo afēru izbeigtu, to apliecina arī «OIK darba grupas» sagatavotais ziņojums. Tāpēc no OIK afēras atmaskošanas pārejam uz tās terminēšanu – darbībām, lai šī afēra tiktu izbeigta neatkarīgi no tā, ko cenšas panākt šīs afēras piesedzēji. Esam sagatavojuši pamatotu prasību Satversmes tiesai, konkrēti norādot, kuras no normām ir prettiesiskas un ļauj turpināt iedzīvotāju apzagšanu ar valdības līdz šim piekoptām un nu jau arī ar jaunām «OIK metodēm»,» norāda I. Zariņš.

Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS Sadales tīkls testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko radīja OIK sistēmas maiņa, liekot elektrības patērētājiem maksāt zaļās enerģijas komponenti par uzstādītajām jaudām.

Jānis Lasmanis

Foto: F64