Sākusies Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa
Līdz likumā noteiktajai dienai, kad Saeimas prezidijā jābūt iesniegtiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, vēl ir 66 dienas, taču aizvien skaidrāk iezīmējas viena kandidāta vārds – jurists Egils Levits. Tiesa, Saeimas kuluāros mēļo, ka to, vai viņš tiešām tiks izvirzīts augstajam amatam, izšķirs divi šogad sadalāmi amati – Eiropas Savienības komisāra un Latvijas Bankas prezidenta amati, raksta NRA.lv.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš iztecēs šī gada 8. jūlijā, bet jaunā prezidenta vēlēšanām saskaņā ar likumu jānotiek jūnija sākumā vai maija beigās. Par to, ka R. Vējonim varētu nebūt pietiekama atbalsta, lai viņu ievēlētu atkārtoti, parlamentā runā jau ilgstoši. Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), no kuras rindām R. Vējonis tika izvirzīts prezidenta amatam, savā atbalstā ir svārstīga, jo bijusi spiesta atzīt, ka prezidents netiek galā ar vienu no prezidenta pienākumiem – saliedēt un vadīt tautu.
Savukārt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu jau pirms četriem gadiem Valsts prezidenta amatam virzīja Nacionālā apvienība. E. Levits guva arī lielāko sabiedrības atbalstu, taču, Vienotībai piekāpjoties ZZS, ar Saskaņas atbalstu šajā amatā tika ievēlēts R. Vējonis.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām atbalsts E. Levitam audzis arī Saeimā. Bez Nacionālās apvienības viņu prezidenta amatā vēlas redzēt arī Jaunā konservatīvā partija un KPV LV. Arī Jaunā Vienotība, kas jau atkal nevirzīs savu kandidatūru prezidenta amatam, ir gatava savas balsis atdot viņa kandidatūrai.
Par to, ka šie politiskie spēki E. Levitā saskata labāko Valsts prezidenta amata kandidatūru, liecināja arī aizvadītajā sestdienā Latvijas Universitātē notikusī jurista grāmatas – kopoto rakstu atvēršana. Tajā piedalījās visu koalīciju veidojošo partiju pārstāvji. Ar savu klātbūtni notikumu nebija pagodinājusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, taču to atsvēra viņas atsūtītais apsveikums, kurā Saeimas vadītāja uzsvēra: «Esmu pārliecināta, ka viņam vēl ir daudz darāmā valsts labā!»
Par pārliecinošu Jaunās konservatīvās partijas atbalstu E. Levitam liecināja gan tieslietu ministra Jāņa Bordāna, gan viņa partijas kolēģes, Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas uzruna. J. Bordāns, piemēram, slavēja E. Levita ieguldījumu Eiropas un pasaules tiesību zinātnē, bet katarse jurista slavināšanā tika sasniegta D. Beitneres-Le Gallas uzrunā, kurā politiķe E. Levitu nodēvēja par Latvijas «šodienas nācijas tēvu».
Pats E. Levits ir atzinis, ka piekritīs kandidēt uz prezidenta amatu, ja viņa kandidatūru izvirzīs visas koalīcijas partijas, un vismaz pagaidām vienīgais šķērslis šai nominācijai ir Attīstībai/Par!, kura apmaiņā pret atbalstu juristam cenšoties iemainīt Eiropas Savienības komisāra amatu, par kura kandidātu partijām būs jāvienojas pēc šopavasar plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vienādojumā, kura atrisinājums ir Valsts prezidenta amats, esot iesaistīts vēl viens nezināmais – Latvijas Bankas prezidenta amats, par kura kandidātu partijām jāizšķiras līdz gada nogalei.
Jānis Lasmanis
Foto: Valsts kanceleja
