Sākusies administratoru cīņa par iespēju likvidēt ABLV banku
Eiropas centrālās bankas lēmums ABLV bankai ir iznīcinošs, jo paredz astoņu dienu laikā iedarbināt garantēto noguldījumu izmaksu. Sestdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un reizē arī Eiropas Centrālās bankas uzraudzības komitejas loceklis Pēters Putniņš paziņoja, ka pie noguldījumu izmaksāšanas ķersies nekavējoties, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
FKTK iesniegs tiesai nākamā bankas likvidatora vai maksātnespējas administratora vārdu. Pašreizējie likumi paredz, ka šis amats būs ļoti ienesīgs. Iesakot tiesai likvidatoru, FKTK vadās pēc kandidatūrām, kuras ieteikusi Zvērinātu Advokātu padome un Zvērinātu Revidentu Asociācija.
“Nekā personīga” noskaidroja, ka Advokātu padome FKTK pirms gada ieteikusi piecus likvidatoru pretendentus Aleksadru Berezinu no advokātu biroja Berezins un Juraša, Aldi Saulieti no advokātu biroja Sjademe un Saulietis, kā arī advokātus Mareku Diku, Valdi Ulmani un Jāni Bērziņu.
Šonedēļ paredzēta jauna Advokātu padomes sapulce, lai lemtu par citām un nu jau vairs ne piecām, bet desmit kandidatūrām. Potenciālo kandidātu vidū varētu būt pašreizējais Trasta Komercbankas administratora palīgs Mārtiņš Bunkus, administrators un advokāts Vigo Krastiņš, Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītājs, advokāts Jānis Kumsārs, advokāts Aivars Lošmanis no Vilgerta advokātu biroja un šī paša biroja advokāts Gints Vilgerts. Pretendentu vidū varētu būt arī Raivo Sjademe, advokāts, kurš bieži pārstāvējis ekspolitiķa Andra Šķēles intereses.
Nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku. Pērnā gada pārskatā minēts, ka ABLV bankas kredītportfelis pārsniedz divus miljardus eiro.
Bankas likvidators saņem procentus no piedzītajiem līdzekļiem. Lai šī persona jau pirmajās darbības stundās nekļūtu par multimiljonāru, finanšu ministre sagatavojusi grozījumus likumā, kas vismaz kaut kā ierobežo likvidatoru ienākumus.
“Un konkrēti tas priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzībā to bankas aktīva daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama, kas jau ir bankas kontā vai Latvijas bankas kontā. Ka atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir tiešām vai nu ar tiesas starpniecību vai kā citādi jāiegulda pietiekami lielas pūles, lai tos atsavinātu un līdzekļus atgūtu,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).
Gan ministre, gan banku uzraugs Putniņš uzsver, ka ABLV ir nogrimusi nevis finanšu, bet gan reputācijas problēmu dēļ un pieļāva, ka ASV sankcijas pret banku nebūtu, ja FKTK būtu ABLV sodījis par netiešajiem darījumiem ar Ziemeļkoreju 2017.gadā.
Putniņš skaidro, ka FKTK 2016.gadā uzlikusi sodu bankai par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem un apņēmusies gada laikā pēc šī soda banku saudzēt. Šie paša FKTK sev uzliktie ierobežojumi lieguši sodīt ABLV tādēļ par Ziemeļkorejas pārkāpumiem 2017.gadā.
“Ir jāsaprot, ka AB šis jau bija otrais piegājiens. Tas nozīmē, ka iestājās spēkā tas iepriekšējā soda gada termiņš? Tieši tā. Kurā bankai bija jānovērš trūkumi. Un ņemot vērā, ka tieša sankciju pārkāpuma nebija, tie visi ir klasificējami kā parasti AML pārkāpumi. Vai tad nebija kļūda noteikt to gada termiņu ? Es domāju, ka tā nebija kļūda. Tāpēc, ka jūs nevarat tik lielai bankai pateikt, ka tagad vienas dienas laikā ir visu jānovērš. Pretējā gadījumā mums uz to banku ir jāiet bezmaz vai katru nedēļu un viņus jāsoda, tas ir kontrproduktīvi. Tā nevar strādāt. Tā nav uzraudzības filozofija,” skaidro Putniņš.
Balsojums par ABLV nesodīšanu FKTK komisijas sēdē nav bijis vienbalsīgs. Putniņa vietniece Gunta Razāne ABLV saudzēšanu nav atbalstījusi.
Kā raksta aģentūra Bloomberg, lielākā daļa ABLV klientu nāk no Krievijas 43%, otrajā vietā ir Ukraina 21%. Ar Ukrainu saistās kāds savdabīgi darījums. Izrādās, ABLV banku izmantojis ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks Pols Manafords, kurš apkalpojis arī Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču. Šīs ziņas Nekā personīga apstiprināja kāda labi informēta ABLV tuvu stāvoša persona. FTKT vadītājs šo jautājumu nekomentē.
ABLV aizvēršana radījusi jautājumus par to, cik drošas ir citas bankas, kuru pamatbizness ir nerezidentu apkalpošana. Finanšu ministre sestdien paziņoja, ka šim biznesam nākotnes nav. Ja bankas grib biznesu saglabāt, tad no riskantiem klientiem esot jāatbrīvojas. Un tas jāizdara tuvāko divu gadu laikā.
“Regulators sniedz aktuālo informāciju, vai ir redzami kādi neparasta vai liela naudas kustībai vai klientu kustība citās bankās īpaši, protams, akcentu liekot uz nerezidentu bankām. Bet regulators arī šodien apstiprināja, ka sektorā šobrīd viss ir mierīgi, bet, nu paralēli, protams, katrai nerezidentu bankai ir piestiprināts savs regulatora koordinators, kurš visu laiku uzrauga situāciju, lai attiecīgi tad arī varētu rīkoties, ja būtu,” norāda Reizniece – Ozola.
Valdība ir gatava visiem scenārijiem, tai skaitā arī noguldījumu garantiju fonda izmantošanai.
Foto: F64
