Saeimas atbildīgā komisija pamatu Sprūdža demisijai neredz
Saeimas atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Lielo pilsētu vadītāju strīdu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP) neuzskata par pietiekami skaļu, lai iejauktos; neredz pamatu arī ministra demisijai, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Konflikta pamatā ir Sprūdža pieteiktās reformas, kurās uzsvars likts uz izmaiņām pašvaldību darbā. Proti, pašvaldību deputātu skaita samazināšana, lēmējvaras un izpildvaras stingrāka nodalīšana, tā dēvēto pašvaldības referendumu ieviešana, kā arī izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā.
Pret ministra virzītajām izmaiņām iestājas Lielo pilsētu asociācija. Tās galvenie iebildumi gan izklausās vairāk formāli. Asociāciju neapmierina lēnā plānošanas dokumentu tapšana un nepareizās prioritātes. Tas liek domāt, ka patiesie strīda iemesli slēpjas citur.
Par to, ka ažiotāža publiskajā telpā sacelta pārāk liela, ir pārliecināti Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvji. Viņi norāda – Sprūdžs brīžiem uzvedas kā puika, viņa pieteiktās reformas saistītas ar populāriem lēmumiem, kuru nepieciešamību neviens nenoliedz, taču tās netiek virzītas īstajā brīdī un prioritātēm šobrīd vajadzētu būt citām.
«Ja jūs ieņemat ministra posteni, jums vajag izvēlēties prioritātes. (..) Pašvaldību vadītāji uzskata, ka ir jārunā par ekonomiskajiem parametriem, nevis par administratīvajām svirām. Un tā ir tā lielākā pretruna starp pašvaldību vadītājiem un Sprūdžu,» situāciju skaidro komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Arī komisijai iesniegtajā Lielo pilsētu asociācijas vēstulē stingri argumenti nav minēti un par gatavību spert radikālus soļus tā neliecina. Tādēļ Saeimas komisija neredz nopietnus argumentus demisijas pieprasījumam un nesaskata arī nepieciešamību iesaistīties strīdnieku salabināšanā.
Interesanta reakcija uz situāciju vērojama no Zaļo un zemnieku savienības pārstāvju puses. Bijušais pašvaldību lietu ministrs Raimonds Vējonis no jebkādiem komentāriem «de facto» atteicās. Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs līdz šim bijis visskaļākais Sprūdža pretinieks.
Valsts prezidents Andris Bērziņš situāciju komentējis tikai ar sava preses dienesta starpniecību, taču sola to nākamnedēļ vēl pārrunāt ar valdības vadītāju.
Tikmēr kuluāros attiecību saasināšanās starp lielajām pilsētām un ministru tiek skaidrota ar Sprūdža vēlmi palīdzēt reģionu atkritumu apsaimniekošanas biznesā ielauzties Rīgā jau labi pazīstamajai SIA «L&T». Līdz šim tās centieni ārpus Rīgas jau vairākos novados izsaukuši vietējo uzņēmēju neizpratni un protestus. Tā gan ir tikai viena no versijām.
Latvijas lielo pilsētu asociācija uz jautājumu par domstarpībām atkritumu biznesā vien uzsver, ka no ministrijas patlaban tiek gaidīts kopējais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns, kuram jāstājas spēkā jau janvārī.
«Palikuši ir trīs mēneši un dažas dienas, neviens šo plānu nav redzējis, pašvaldības tur nav līdzdarbojušās. (..) Ja mēs nezinām, kurš, kā darīs, kāda būs pašvaldību loma, šobrīd raut ārā no konteksta ķieģelīti un pateikt, ka koncepcija ir sīkums, bet mūsu reforma ir tagad lobēt lielveikalus. Ne jau to mēs gaidām no ministrijas,» uzsver asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis.
Koalīcijas partneri viennozīmīgu atbalstu Sprūdža aktivitātēm nepauž. Taču vienlaikus uzsver – valdība ir stabila, ministri strādā, viens otru atbalstot, un vienīgais pārmetums kolēģim esot nespēja pietiekami izskaidrot savas reformas un tās pieteikt īstajā laikā.
«Tā situācija ir saistīta ar to, ka cīņai ir atvērtas vairākas frontes un, iespējams, ne vienmēr ļoti secīgi tiek izdomāti trīs soļi uz priekšu, kas tad būtu šobrīd jādara,» norāda «Vienotības» pārstāve un arī atbildīgās Saeimas komisijas locekle Lolita Čigāne.
Pagaidām izskatās, ka par soli tiešām pieprasīt Sprūdža demisiju neviens neizšķirsies. Bet, vai lielā brēka parādīs arī patiesos strīda cēloņus un novedīs pie praktiskām izmaiņām, padarot pašvaldību darbu godīgāku un efektīvāku, pagaidām grūti prognozēt.
