Saeima steigs izdabāt nodokļu maksātājiem
Reaģējot uz uzņēmēju skaļajiem protestiem, Saeima piekritusi rekordlielos tempos grozīt vēl pērn pieņemtu likumu, kurš, stājoties spēkā nākamgad, noteiktu, ka darba devējam arī par nepilnu slodzi strādājošu darba ņēmēju jāmaksā vismaz 75% no sociālā nodokļa.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, komisijai pieņemot lēmumu par darba grupas izveidi, pauda cerību, ka tajā aktīvi darbosies arī ieinteresētie sociālie partneri. Vienlaikus viņa nešaubījās, ka parlamentārieši spēs koncentrēties darbam un likumprojekts, ar kuru valdība rēķinājusies, veidojot budžetu, galīgajā lasījumā tiks pieņemts vēl šogad, raksta NRA.lv.
Politiķe gan neslēpa neapmierinātību, ka pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces norādījumiem ar radušos situāciju galā jātiek tieši viņas vadītajai komisijai, kaut arī visus iebildumus uzņēmēji sūtījuši Finanšu ministrijai vai citiem politiķiem, kas ar budžeta veidošanu saistīti ciešāk. Atgādinām, ka sabiedrības nežēlastībā
A. Barča nokļuva pēc tam, kad publiski kritizēja uzņēmumus, kas nespēj nomaksāt visus nodokļus. Viņasprāt, tie par uzņēmumiem nemaz nav uzskatāmi.
Iniciatīvai veidot darba grupu un pārstrādāt jau pagājušā gada 30. novembrī pieņemto likumu komisijā strādājošie likumdevēji piekrita nelabprāt. Viņiem un iesaistīto ministriju pārstāvjiem šķita neizprotami, kāpēc uzņēmēji ažiotāžu par šo likumprojektu radījuši pāris nedēļas pirms budžeta pieņemšanas, ja tam bijis vesels gads. Taču sabiedrības viedokļa spiediena dēļ atteikties no šī pienākuma viņi neuzdrošinājās.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar ieceri ikvienam darba devējam par katru darbinieku, pat ja tas strādā mazāk par pusslodzi, nākamgad būs jāmaksā sociālais nodoklis tā, it kā darbinieks strādātu vienu slodzi. Šis pats likums paredz, ka, sākot ar 2018. gadu, par šādu darbinieku būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas.
Šādai kārtībai skaļi iebilst uzņēmēji, kas sava biznesa specifikas dēļ spiesti nodarbināt cilvēkus uz pusslodzi vai pat mazāk. Piemēram, sētniekus un palīgstrādniekus vai pārdevējus mazos lauku veikaliņos. Likums skartu arī pašvaldības algotus darbiniekus, piemēram, kasierus kultūras namos vai pulciņu vadītājus, kas mēnesī strādā 20 vai pat mazāk stundu.
Likuma skartie uzņēmēji un pašvaldības iestādes sūdzas, ka būs spiesti atlaist darbiniekus vai dažos gadījumos pat pārtraukt uzņēmējdarbību.
Valdības pārstāvji gan norāda, ka saceltais troksnis nav samērīgs reālajai situācijai, jo likumā jau ir iekļauti vairāki izņēmumi, kuros sociālā nodokļa likme netiek palielināta ne nākamgad, ne 2018. gadā. Proti, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nav. Tāpat ir summēšanas iespēja, kad, strādājot vairākos nepilnas slodzes darbos, tiek samaksāts pilns sociālais nodoklis.
Tagad atbildīgās komisijas darba grupa strādās pie citu izņēmumu sagatavošanas, taču liels priviliģēto grupu skaits netiek solīts, jo šī norma izstrādāta, lai cīnītos ar aplokšņu algām, kas, darbiniekiem pašiem to neapzinoties, garantē tiem trūcīgas vecumdienas, jo pensiju sistēmai tādējādi tiek novirzīts aizvien mazāk naudas.
Jānis Lasmanis
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
