Saeimā sāk skatīt administratīvi teritoriālo reformu
Neraugoties uz pašvaldību kritiku, parlamenta deputāti šodien atbalstīja Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta nodošanu vērtēt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja 71, bet pret 13 Saeimas deputāti. Likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt līdz nākamā gada maijam.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis gan aicināja likumprojektu neatbalstīt, norādot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija ne tikai nav aicinājusi pašvaldības noskaidrot savu iedzīvotāju viedokļus, bet atsevišķos gadījumos ar šādām pašvaldību iniciatīvām pat vērsusies tiesību aizsardzības iestādēs un atcēlusi pašvaldību lēmumus.
“Likumprojekta izstrādes procesā diemžēl atliek tikai paust nožēlu, ka likumprojektam pievienotajā anotācijā tā autori nekaunas sev uzsist pa plecu, lieloties ar tiem milzīgajiem panākumiem, ko tie ir sasnieguši jauna administratīvi teritoriālā iedalījuma sagatavošanas procesā, lieloties par kvalitatīvi izstrādātu administratīvo iedalījumu un plaši organizēto publisko apspriešanu. Realitātē šī likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriālā reforma neizdotos, un Satversmes tiesa šo likumprojektu atzītu par juridisku brāķi, jo nav ticis sagatavots nedz kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz šis ziņojums saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu apspriests ar pašvaldībām,” uzsvēra Valainis.
“Šī valdība bezkaunīgi ignorē Saeimas dotos uzdevumus. Šis nav pirmais piemērs, un diemžēl šī bezkaunība atspoguļojas šajā likumprojektā,” piebilda politiķis.
Kā zināms, precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
