Saeima sāk darbu pie nodokļu reformas
Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien, 13. jūlijā, bez plašām debatēm atbalstīja vairāku ar nodokļu reformu saistītu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.
Nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus.
Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.
Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.
Tāpat grozījumi paredz palielināt pensionāra neapliekamo minimumu: 2018. gadā – 3 000 eiro (250 eiro mēnesī), 2019. gadā 3 240 eiro (275 eiro mēnesī) 2020. gadā – 3 600 eiro (300 eiro mēnesī).
Nodokļu reformas ietvaros noteiktas izmaiņas attaisnoto izdevumu piemērošanas jomā, nosakot, ka attaisnoto izdevumu apmēra ierobežojums par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem ir 600 eiro gadā (par katru ģimenes locekli), bet ne vairāk kā 50% no apliekamā ienākuma par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem (t.sk. politiskajām partijām).
Tāpat plānots noteikt ierobežojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem 4000 eiro gadā, bet nepārsniedzot 10% no apliekamā ienākuma, kā arī no 5 līdz 10 gadiem pagarināts apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš, lai maksātājs būtu tiesīgs piemērot attaisnotos izdevumus.
Izmaiņas noteiktas arī saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanas jomā – noteikts saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojums 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī likumā ietvertas normas par pamatlīdzekļu nolietošanas kārtību (līdz šim tas bija atrunāts likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli).
Grozījumi arī paredz, ka ar IIN apliek laimestus virs 3000 eiro. Ienākumam no augoša meža pārdošanas tiek saglabāta 10% IIN likme, taču izdevumu norma tiek noteikta 20% apmērā (iepriekš – 25%).
Ar grozījumiem plānots pagarināt termiņu atbrīvojumam no IIN ienākumam, kas saņemts valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta veidā lauksaimniecībai un lauku attīstībai (līdz 2023. gadam), kā arī lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākumam (līdz 2023. gada 1. jūlijam).
Savukārt grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk obligāto iemaksu) likmi par 1%.
Līdz šim visai pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu plānots saglabāt. Nodokļa likmi paredzēts atstāt nemainīgu – 15% no apgrozījuma, taču plānots samazināt pieļaujamā gada apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro. No MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% līdzšinējo 65% vietā paredzēts novirzīt sociālajām iemaksām.
Saeimai nodokļu reformas likumprojektus nāksies skatīt steidzamības kārtā – jau nākamnedēļ tos plānots pieņemt galīgajā lasījumā.
Foto: Saeimas kanceleja
