Šadurskis skaidro, kas mainīsies un nemainīsies RPIVA studentiem
Līdz ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei studentiem tiks saglabātas tādas pašas tiesības un studiju iespējas, kā līdz šim. Augstskolas reorganizācija tiks virzīta tā, lai studiju process būtu nepārtraukts, apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Atsaucoties uz publiski izskanējušajām studentu bažām, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver: “Studentu bažas ir saprotamas, taču šādām bažām nav racionāla pamata. Ikviens varēs turpināt studijas tāpat kā līdz šim, arī visās astoņās filiālēs un tajās studiju programmās, kas ir izvēlētas. Tiks saglabātas gan budžeta vietas, gan nemainīga studiju maksa”.
“Kas studentiem mainīsies? Pirmkārt, RPIVA pievienošana Latvijas Universitātei dos iespējas finansiāli un intelektuāli stiprināt pedagoģijas studiju programmas, kvalitāti un studiju bāzi. Otrkārt, koncentrējot gan materiālo, gan intelektuālo bāzi pedagogu sagatavošanai, mēs radām jaunu attīstības vektoru, kas ir nepieciešams, lai skolās arvien vairāk nonāktu jauni, talantīgi un zinoši jaunie skolotāji. Treškārt, mainīsies diploma izsniedzējs. Turpmāk tā būs Latvijas Universitāte vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Vai tās var saukt par neērtībām? Mūsu ieskatā nē, jo vispirms koncentrējot programmas un tad ar ES fondu atbalstu tās paceļot jaunā kvalitātē, pedagoģijas studijas iegūs jaunu attīstības virzību,” uzsver ministrs.
Neskatoties uz to, ka IZM par plāniem reorganizēt augstskolu paziņoja tikai gada sākumā, Šadurskis uzskata, ka jautājums par RPIVA reorganizāciju nav nedz jauns, nedz unikāls. “Tas ir nopietni diskutēts pēdējo piecu gadu laikā. Lai novērstu studiju programmu dublēšanos, jau 2013. gadā tika vērtētas RPIVA un LU apvienošanas iespējas,” uzsver ministrs.
Viņš norāda, ka IZM nav rosinājusi neko atšķirīgu arī no mūsu reģiona un citu Eiropas valstu pieredzes. Augstskolu konsolidācija kopš 21. gadsimta sākuma ir Eiropā aktuāla prakse. Augstskolas un universitātes ir apvienotas Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, un šie procesi turpinās. Mūsu kaimiņos Igaunijā konsolidācijas rezultātā augstskolu skaits ir samazinājies par trešdaļu, un mazākas augstskolas, kas specializējas vienā jomā, ir integrētas lielākās – universitātēs. Apjomīgu un nozīmīgu augstskolu konsolidāciju veic arī Lietuva, kur, piem., līdz šā gada beigām plāno apvienoties divas lielas augstskolas – Kauņas Vītauta Dižā universitāte un Lietuvas Edukoloģijas universitāte, uzsverot, ka tieši abu augstskolu apvienošana stiprinās pedagoģijas studiju kvalitāti.
“Vai mums ir jāsamierinās ar sasniegto vai tomēr jāveic pārmaiņas, lai celtu gan studiju kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, gan izcilību skolotāju sagatavošanā un līdz ar to arī skolotāja profesijas prestižu? Attīstībai, izaugsmei un 21.gadsimta izglītībai ir vajadzīgas pārmaiņas,” ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs.
Tikmēr protestējot pret augstskolas reorganizāciju, trešdien, 25. janvārī, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studenti un personāls devies protesta gājienā.
Ir savākti aptuveni 3500 paraksti pret augstskolas reorganizāciju. Vēstuli ar tiem plānots iesniegt Saeimā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Augstākās Izglītības Padomē (AIP) un Ministru kabinetā.
Foto: Saeimas kanceleja
