Šadurskis: Bez skolu tīkla reformas, algas skolotājiem nevarēs palielināt
Neveicot skolu tīkla sakārtošanu, algas skolotājiem nevarēs palielināt, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzinis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš norādīja, ka ministrija šobrīd ir grūtā saskaņošanas procesā ar visām iesaistītajām institūcijām par algu paaugstinājuma tālāko grafiku. Ir iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan arodbiedrības, un tie ir diametrāli pretēji.
“Mēs iesim ar nesaskaņotu ziņojumu uz valdību. Iespējams, mēs nevarēsim ievērot to algu pieauguma grafiku, kas ir ierakstīts mūsu plānos, jo viens no ietekmējošiem faktoriem ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un to, cik veiksmīgi mums norisināsies sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas. Ja sarunas būs nesekmīgas, finanšu avota algu paaugstināšanai nebūs. Nav papildu naudas, nav lielāku algu,” skaidro ministrs.
Otrs resurss ir tautsaimniecības tālāka attīstība, kur mūsu koncepcija ir šāda: tam procentam, kas no publiskā finansējuma šobrīd tiek novirzīts izglītībai, augot mūsu tautsaimniecībai, ir jāsaglabājas. Viņš skaidroja, ka pedagogu atalgojuma modelis ietver arī pasniedzēju minimālā atalgojuma palielinājumu trīs gadu laikā – katru gadu pieaugums par 10%. 2017. gada budžetā mums ir vajadzīgā summa. Valdība sola, ka arī 2018. un 2019. gadā vajadzīgā summa 3,7 miljoni un 7,3 miljoni tiks atrasti.
“Kad būs izanalizēts pētījums, kur ietverts racionālākais skolu tīkls, aprēķināts valsts un pašvaldību naudas ietaupījums, norādīts iespējamais algu pieaugums, sāksim sarunas ar pašvaldībām. Pirmais sarunu raunds paredzēts līdz 2018. gada pavasarim. Cerams, pašvaldības pieņems pārdomātus lēmumus. Un skolu tīkla sakārtošanas process varētu sākties 2018. gada septembrī un turpināties vairāku gadu garumā. Pētījums būs divās daļās – pirmā daļa būs pieejama pavasarī, otrā – rudenī. Gatavajā modelī būs jāieliek vēl aktuālā informācija par skolēnu skaitu, un skolu tīkla optimizācijas plāns būs gatavs. Skolu tīkla sakārtošanā būtiskas ir arī iesāktās diskusijas starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām par sadarbības teritoriju izveidi. Ja mēs nonākam pie 29 teritorijām, tad katra no tām jau diezgan veiksmīgi var pilnvērtīgi sakārtot savā pārziņā esošo mācību iestāžu tīklu,” skolu tīkla reformas plānus ieskicē ministrs.
Aizbildinoties ar vēl nepabeigto pētījumu, Šadurskis laikrakstam izvairījies atbildēt uz jautājumu, cik skolu varētu skart pārmaiņas. “Es saucu skaitļus tikai tad, kad es par tiem esmu pilnīgi pārliecināts. Publiskajā telpā šobrīd ir spekulācija ar cipariem. Valstī ir vairāk nekā 700 skolu, no tām ap 350 ir vidusskolas. Uzskatu, ka pilsētu vidusskolās ir jābūt vismaz diviem klašu komplektiem, laukos – vienam, kur vidusskolās klasēs ir vismaz 15 skolēnu, pilsētu vidusskolās šim skaitlim jābūt lielākam.”
Pēc ministra sacītā, pārmaiņas neskars sākumskolas, kuru izvietojumā saglabāsies princips, ka tām jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. “Pašreizējais sākumskolu tīkls ir racionāls, bet nosacīti, jo situācija var mainīties, turpinoties tendencei, ka iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu, Pierīgu vai citiem attīstības centriem,” atzinis Šadurskis.
Foto: Saeimas kanceleja
