Sabiedriskais transports piesegs pusmiljarda eiro dalīšanu

Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs apgāž Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa apgalvojumus, ka Latvijas likumi viņam nav atstājuši citu iespēju, kā vien atdot lielu daļu no pusmiljardu eiro vērta valsts pasūtījuma ārzonas īpašnieka firmai, kam no visiem citiem konkursa dalībniekiem ir vissliktākie autobusi, vismazākie nodokļu maksājumi un visskandalozākā reputācija, vēsta NRA.lv.

ATD sadalījusi lielāko daļu no valsts pasūtījumiem – citiem vārdiem sakot, valsts dotācijām autobusu pasažieru pārvadājumiem turpmākajos 10 gados, sākot no nākamā gada. Dotāciju kopsummu iespējams noapaļot uz pusmiljardu eiro ar atrunu, ka šobrīd nav iespējams paredzēt 10 gadus uz priekšu eiro pirktspēju un pat ne tā pastāvēšanu. Tomēr lielas naudas plūsmas tiks dalītas jau no nākamā gada, un tās piesaistījušas Latvijā labi pazīstamu naudas rausēju interesi. Lauvas tiesu no pasūtījumiem dabūjuši trīs konkursa dalībnieki, kurus grūti nenosaukt par dalībnieku apvienību. Proti, vairākos pārvadājumu apgabalos (lotēs) firmas konkursā startējušas ar kopīgu piedāvājumu, bet ar konkurējošiem piedāvājumiem tās nav startējušas nekur. Šī trijotne ir autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē jau iepriekš ļoti pamanāmie uzņēmumi “Nordeka” un “Liepājas autobusu parks”, kuriem turpmāk, ja konkursa rezultāti stāsies spēkā, tiks piepulcināts “Sabiedriskais autobuss”.

Pasažieru sabiedrisko pārvadājumu apjoms Latvijā jau daudzus gadus piedzīvo sarukumu, kas šā gada sākumā pārgāja Covid-19 vārdā nosauktā sabrukumā. Pārvadājumu atjaunošanās un stabilizācijas apmēri vēl nav saprotami, taču cīņa par pārvadājumu tirgus daļām atbilstošo valsts dotāciju apjomu izvērsusies necerēti asa. No tirgus izmesti (šobrīd tuvu tam, lai tiktu izmesti) ir divi starp nozares līdzšinējiem līderiem esošie uzņēmumi “CATA” un “VTU-Valmiera”. Tādā gadījumā Uzņēmumu reģistrā redzamie patiesie labuma guvēji jāpārsauc par patiesajiem zaudētājiem. Cēsu gadījumā tie būtu Māris Ozoliņš, Mārcis Leimanis un Antra Gulbe, bet Valmieras uzņēmums pieder Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu pašvaldībām, kas uzņēmuma vadīšanu uzticējušas kādreizējam finanšu ministram Oskaram Spurdziņam. Viņus no biznesa izspiest uzņēmies Aleksandrs Brandavs, kurš iepriekš daudzus gadus bija pratis pārvērst Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” milzīgos zaudējumus par viņam vai ar viņa vārdu piesegtu uzņēmumu ienākumiem. Pagājušā gada martā viņu uz dažām dienām bija aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet tagad izrādās, ka tur notikušas biznesa sarunas, kas pavērušas A. Brandavam vēl plašākus apvāršņus. Latvijā izsludinātā kampaņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nekādā veidā netraucēja tam, ka par A. Brandava īpašumu īpašnieku vispirms kļuva viņa tēvs un tagad ir kļuvusi ārzonas firma “PTC Consulting Ltd.” ar patieso labuma guvēju Vitāliju Komaru. Savukārt uzvaras cīņā pret oligarhiem ļāva ne tikai saglabāt, bet palielināt savus ienākumus caur “Liepājas autobusu parku” Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm. Solījumi nodrošināt gāzes tirgū vietu gāzei no ASV ir savietojami ar to, ka Krievijas gāzes izplatītājs Juris Savickis turpmāk vēl labāk pelnīs no “Nordeka”.

ATD konkursa rezultātu paziņošana apstiprina visu to, par ko Neatkarīgā brīdināja 2019. gada 23. jūlija publikācijā “Brauksim apzeltītos autobusos”. Tagad noskaidrojies autobusu zeltījuma, t.i., mākslīgā sadārdzinājums veids, ka tie būšot elektrobusi. “Šo sadārdzinājumu kompensēšana varētu notikt, pirmkārt, ļoti būtiski samazinot pārvadātāju skaitu un, otrkārt un galvenokārt, vēl jo būtiskāk saīsinot maršrutu tīklu,” rakstīja Neatkarīgā pirms nepilna gada. Jau konkursa noteikumi padarīja pieteikšanos konkursā bezcerīgu gandrīz pusei no pašlaik funkcionējošiem pārvadātājiem, tāpēc konkursā pieteicās 15 un savas daļas dabūja septiņi uzņēmumi.

Svarīgas ir izmaiņas ne tikai pārvadātāju skaitā, bet arī īpašnieku profilā, lai tie nebūtu pārvadājumu apgabalā vietējie uzņēmēji un kur nu vēl pašvaldības, kam pašsaglabāšanās dēļ jārūpējas, lai cilvēki tajās dzīvotu.
Turpretī trijotne A. Brandavs, A. Šķēle un A. Šlesers ir itin kā speciāli savākta brīdinājumam, ka nevajag cerēt uz autobusu kustību Latvijas laukos, kur šiem cilvēkiem nekas nav pazudis.

Konkursa noteikumu prasības pēc superautobusiem aizbaidīja pārvadātājus, kas reāli rēķināja, cik šādi autobusi un to ekspluatācija izmaksās. Turpretī tehniski un finansiāli ja ne pati vājākā, tad viena no vājākajām firmām “Sabiedriskais autobuss” ir superautobusus apsolījusi un ar to vien konkursu vinnējusi. Konkursa rīkotājs K. Godiņš tagad stāsta, ka Latvijas likumi viņam lieguši ņemt vērā to, kā A. Brandavam piederošas firmas pildījušas savus iepriekšējos solījumus par pārvadājumiem gan pa valsti, gan Rīgā, kur pārvadājumu uzraudzība vismaz daļēji ir arī ATD kompetencē. Latvijas likumi K. Godiņa interpretācijā esot tādi, lai pilnībā izslēgtu nodokļu maksāšanu jeb nemaksāšanu kā kritēriju valsts pasūtījuma saņemšanai. Pat ja nodokļu parāda neesamība ir nosacījums līdzdalībai konkursā, nedrīkstot ņemt vērā to, ka konkursa dalībnieka mātesuzņēmumam parādi ir. Līdz ar to iespējami varianti, ka vai nu nodokļu parādniece nodibina jaunu firmu, kurai pirmajā dibināšanas dienā parādu vēl nav, vai arī jau esoša firmu konglomerāta ietvaros kaut viena firma nodokļus samaksā un pārējās nesamaksā neko, bet reāli tikt pie valsts naudas drīkstot viņas visas. Tas pats attiecas uz nodokļu maksājumu apjomu, uz aizliegumu dot pasūtījumus ārzonas firmai, bet ne ārzonas meitasfirmai utt.

Tagad nosacītā pusmiljarda eiro sadalīšana ir valdošās koalīcijas kompetencē. Ja koalīcija piekritīs atstāt šo naudu satiksmes nozari saņēmušajai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), tad K. Godiņa apgalvojumi paliks spēkā. Pagaidām šāds darījums starp koalīcijas partijām neizskatās neatgriezeniski noslēgts. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vismaz devis tādu ziņu, ka prasīšot paskaidrojumus no satiksmes ministra Tāļa Linkaita. Premjera partijai “Vienotība” atdotā Finanšu ministrija un politisko neitralitāti ieturēt gribošais Iepirkumu uzraudzība birojs Neatkarīgajai parādīja, ka Publisko iepirkumu likumu (PIL) un citus likumus iespējams traktēt arī savādāk, nekā tas JKP uzdevumā bija jādara K. Godiņam.

‒ IUB mums norādīja uz virkni pasākumu, kurus nedrīkst iekļaut iepirkumā, piemēram, prasību par reputāciju. Uzņēmuma nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta, un, ja ir parādi, tad pārvadātājs nevar piedalīties konkursā. Savukārt skatīties, kāda konkrētajam pārvadātājam ir intensitāte nodokļiem uz vienu darbinieku, nav ļauts. ATD vērtē uzņēmumu, kurš startē konkursā, nevis, piemēram, tā mātessabiedrību vai māsassabiedrību. Mums nav tiesību vērtēt citus uzņēmumus. Mums nav tiesību izslēgt to uzņēmumu, kurš nestartē konkursā. Citādi uzņēmums varētu vērsties tiesā un noteikti uzvarētu.

Iepirkumu uzraudzības birojs:

‒ PIL paredz vairākus pieļaujamos nosacījumus, kas izvirzāmi pretendentiem, lai piedalītos publiskajos iepirkumos gan saistībā ar to finanšu rādītājiem, gan profesionālo pieredzi, gan resursu pieejamību, gan līguma izpildes prasības u.tml. Pasūtītājs PIL noteiktajās robežās izvēlas šos noteikumus un iekļauj konkursa nolikumā. Piemēram, viena no prasībām, ko Autotransporta direkcija paredzēja konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, ka līguma izpildes laikā autobusa vadītājam par autobusa vadīšanas laiku tiek maksāta konkrēta stundas tarifa likme (ne mazāka), kam ir tieša saistība ar darbaspēka nodokļu nomaksas apjomu. Tāpat Publisko iepirkumu likums nosaka pretendentu izslēgšanas noteikumus, kas ir skaidri un izsmeļoši definēti likumā, piemēram, nodokļu parādi, maksātnespēja, profesionālās darbības pārkāpumi, konkurences tiesību pārkāpumi, amatpersonu noziedzīgi nodarījumi u.c. Par uzņēmumu un to īpašnieku (vai patieso labuma guvēju) pārbaudi saistībā ar sankciju piemērošanu vai ārzonā reģistrētu uzņēmumu dalību iepirkumā ir jāveic pārbaudes par pretendentu, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu un jāizslēdz šāds uzņēmums no dalības iepirkumā, ja uz to vai attiecīgajām personām attiecināmas noteiktās sankcijas, savukārt atbilstoši PIL no dalības iepirkumā izslēdzams pretendents (uzņēmums), ja tas ir reģistrēts ārzonā.

Finanšu ministrija:

‒ Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka pasūtītājs, ievērojot PIL paredzētos pieļaujamos nosacījumus, iepirkuma nolikumā paredz iepirkuma līguma izpildes nosacījumus un izvirza prasības pretendentiem attiecībā uz to saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas un ir saistītas ar konkrētā iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to, izvirzot šos nosacījumus, pasūtītājs cita starpā var paredzēt prasības, piemēram, saistībā ar nomaksājamo darbaspēka nodokļu apjomu vai tml., ciktāl šādas prasības būtu atbilstošas PIL paredzētajiem pieļaujamiem nosacījumiem un būtu saistītas ar konkrētā iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanu. Publiskiem pasūtītājiem neatkarīgi no PIL noteiktajām iepirkumu procedūrām ir saistoši arī citi Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, tostarp arī no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izrietošie noteikumi.

Arnis Kluinis