SAB: Notiek darbības, lai noskaidrotu valsts noslēpuma izpaudējus
Atbildot uz jautājumiem par paveikto valsts noslēpuma izpaušanas fakta noskaidrošanā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda – pašlaik tiek veiktas visas darbības, kādas normatīvajos aktos ir paredzētas.
Savukārt uz jautājumu, vai SAB rīcībā ir drošas ziņas, ka slepenas informācijas nopludināšana Saeimas telpās šā gada 4. janvārī nav notikusi kāda ārvalstu slepenā dienesta uzdevumā vai ietekmē, SAB pārstāve Iveta Maura atbildēja, ka SAB to nekomentēs.
NRA.lv iepriekš ziņoja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas līdz 25. janvārim pētīja «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911», 4. janvāra sēdē iztaujāja virkni ļoti augstu valsts amatpersonu, kurām savulaik bija vai joprojām ir pieeja valsts noslēpumam visaugstākajā līmenī. Komisijas sēde sākās ar bijušās KNAB priekšnieka vietnieces un ilgu laiku arī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas, tagad politiķes Jutas Strīķes iztaujāšanu. Komisijas sēde tika pasludināta par slēgtu, un komisijai nepiederošie klātesošie – žurnālisti, TV operatori u.c. – tika lūgti atstāt komisijas darba telpas. Nedaudz vēlāk šīs telpas atstāja arī citi uz iztaujāšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzaicinātie – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča un viņas bijušais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, pazīstamais J. Strīķes «cīņu biedrs» KNAB un politikā Juris Jurašs, kā arī bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks un Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis. Saeimas gaiteņos pie komisijas darba telpām vairāku stundu garumā radās iespējas savstarpēji kontaktēties iepriekšminētajiem esošajiem un bijušajiem visaugstākā līmeņa izmeklēšanas un drošības iestāžu vadītājiem un žurnālistiem. Notiekošo turpināja filmēt vairāku TV operatori un fiksēt preses fotogrāfi.
Vēl pirms J. Leitieša iztaujāšanas Saeimas īpašās slepenības režīma telpās viņu Saeimas gaiteņos sāka iztaujāt laikraksta Ir žurnāliste, turklāt par jautājumiem, kurus Drošības policijas priekšniekam un Pretterorisma centra vadītājam vēl tikai gatavojās uzdot parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins (jaundibinātā partija Kustība «Par»). Proti, par to, ko Pretterorisma centra vadītājs savulaik esot runājis ar Lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāju Krišjāni Peteru.
Klātesošie arī varēja novērot, kā J. Leitietis pieved Ir pārstāvi pie Ē. Kalnmeiera, aicinot viņai zināmo izklāstīt tieši ģenerālprokuroram.
Savukārt Ē. Kalnmeiers teica: «Es to apstiprinu, ka tas tiešām tā arī bija. Mēs stāvējām [izmeklēšanas komisijas darba telpas] ārpusē – tāda grupiņa, un pēkšņi pienāca [Ir pārstāve Indra] Sprances kundze un sāka Leitieša kungu iztaujāt par jautājumiem, kas saistīti ar jūsu pieminēto tēmu. Tas nozīmē, ka Sprances kundzei bija informācija par šo tēmu, vēl pirms komisijā tā tika apspriesta – vēl krietni pirms Leitietis runāja ar komisijas locekļiem. Protams, arī šajā gadījumā bija izpausta valsts noslēpumu saturoša informācija. Arī [no operatīvās lietas ņemtie] sarunu ieraksti, kuri tika publiskoti, ir valsts noslēpums,» skaidroja Ē. Kalnmeiers.
Viņš pilnībā piekrita, ka Pretterorisma centra vadītāja un Lidostas «Rīga» vadītāja savulaik ierakstītās sarunas izpaušana jau ir nesalīdzināmi bīstamāka nekā izbeigtas krimināllietas materiālu publicēšana.
Jāatgādina, ka žurnāls Ir publiskoja ne tikai to, ka Saeimas visslepenākajā telpā J. Leitietis ticis iztaujāts par to, ko savulaik runājis ar Lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāju, bet arī to, ka šo informāciju žurnālam, visticamāk, atklājis A. Judins.
«Pētot oligarhu lietu, Saeimas deputāts Andrejs Judins bija sašutis un sāka interesēties, kāpēc nav izmeklēts lietā redzams noziegums un valsts amatpersona palikusi nesodīta.» «Pēc Judina ierosinājuma Leitietis tika uzaicināts uz Saeimas komisiju,» atgādināja Ir. Tādējādi žurnāls Ir faktiski arī ir norādījis, kura persona ir tās informācijas avots.
Vaicājot SAB, vai drošības iestāde ir konstatējusi valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu šā gada janvāra sākumā parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā saistībā ar Lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Petera un Drošības policijas priekšnieka vietnieka Jura Leitieša sarunām, vai arī konstatēts, ka valsts noslēpums nav noplūdis? Uz šo jautājumu no SAB pārstāves I. Mauras Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma izpaušana, ir jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija un jāziņo kompetentajai valsts drošības iestādei. Šobrīd tiek veiktas visas darbības, kādas normatīvajos aktos ir paredzētas.»
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
