RPIVA skandāls esot celts gaismā, lai piesegtu Ķīļa dzēruma avāriju
Baumas, ka saistībā ar Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) izsniegtajiem doktora grādiem eksistē kaut kāds kompromats, izglītības nozares darbinieku vidū klejojušas jau kopš pavasara.
Bet tieši 20. augustā diplomu skandāls plīsis, jo ar to vajadzēja aizēnot vai vismaz daļēji noņemt mediju uzmanības slogu no kāda daudz skaļāka skandāla. Eksministrs Roberts Ķīlis šajā dienā tika tiesāts par braukšanu dzērumā, un Reformu partijai šāda publicitāte nāca pagalam nelaikā. Šī, protams, ir tikai viena no versijām doktorantūras skandāla izcelsmei. Pēc tam, kad līdzīga kompromitējoša informācija parādījās arī par Latvijas Universitātes izsniegto doktora grādu kvalitāti, iesaistītie sāka spriest, ka savstarpēja nomelnošana ir neglīta sastāvdaļa cīņā par studentiem. Medijiem noplūdināta informācija pēc būtības bija brīvi pieejama arī līdz šim, taču to bija jāprot apkopot un izlasīt. Kāds pacenties.
It kā viss pa īstam
Neiesaistoties skandāla iespējamo iemeslu un ieganstu iztirzāšanā, Latvijas Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts tomēr pauž neizpratni, kādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai bija nepieciešams tik liels troksnis: «Manuprāt, IZM nerīkojās korekti. Tā vietā, lai izrunātu un risinātu problēmu, ministrija pret savu padotības institūciju vērsās publiski – ar skaļu preses relīzi.»
Pārbaudes ir sāktas abās augstskolās – Latvijas Universitātē vēl turpinās, tomēr skaidrs, ka situācijas ir atšķirīgas.
Par RPIVA izsniegtajiem doktora grādiem nav nekādu šaubu – tie ir nederīgi un paliks tādi līdz brīdim, kamēr attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos augstskolai netiks deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu. Augstskola atzinusi pārkāpumu, un rektore Dace Markus paziņojumā atvainojas sabiedrībai, zinātniskajai videi un doktorantiem par nodarīto morālo kaitējumu: «Notikušais nav apzināta necieņa pret likumu, bet atsevišķu amatpersonu nepiedodama paviršība, oficiālā saziņā maldinot vadību par promocijas tiesību piešķiršanas faktu.» Pašlaik tiekot meklētas iespējas nodrošināt doktorantu atkārtotu un likumīgu aizstāvēšanos. Pret RPIVA rektori ierosināta administratīvā lietvedība. No amata gan viņu neviens nost nemetīs. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča pieļauj, ka rektorei nāksies samaksāt naudas sodu no 25 līdz 100 latiem. Uzraugošais dienests uzdevis augstskolai sakārtot dokumentus, bet, kā to izdarīt, atstājis pašas ziņā. I. Juhņēviča uzsver, ka tehniski doktora grāda piešķiršanas procedūrā RPIVA ievērojusi visas obligātās prasības. Cilvēki pa īstam mācījušies, pa īstam pētījuši un pa īstam aizstāvējuši savus darbus. To izvērtēšanai pieaicināti īsti recenzenti. Vienīgā nianse – RPIVA nav iekļauta Ministru kabineta noteikumos Nr. 1000 Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām.
A ko es varu darīt?
Šie noteikumi ir arī pamatojums Latvijas Universitātē sāktajai pārbaudei. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izdevis attiecīgu rezolūciju.
Pirms pāris dienām mazpazīstama organizācija Nodokļu maksātāju biedrība paziņoja, ka arī «Latvijas Universitāte, iespējams piešķīrusi viltotus doktora grādus». Ar nodokļiem šai lietai gan nekādas saistības – vienkārši biedrība ir kanāls, caur kuru noplūdināt informāciju, pašam avotam saglabājot drošu anonimitāti, un rūpējas par to sabiedrisko attiecību profesionālis Jānis Riņķis. Tagad viņš no paša izplatītās informācijas vēlas norobežoties, ļaujot izkauties savā starpā augstskolas vadībai un ministrijai. Iebildei, ka šādi par muļķiem pataisīti studenti, J. Riņķis piekrīt: «A ko es tur varu darīt. Daudzi cilvēki – arī rektori ir pataisīti par muļķiem. Arī ministrs.»
Latvijas Universitātes problēma ir šāda: atšķirībā no RPIVA tā ir saņēmusi valdības deleģējumu piešķirt doktora grādu, taču mākslas nozare, kurā arī tiek izsniegti attiecīgi diplomi, Ministru kabineta noteikumos nav pieminēta.
Māksla nav pieminēta
Augstskola skaidro, ka noteikumos uzskaitītas doktora studiju programmas, nevis iegūstamie doktora grādi. Attiecīgi mākslas zinātņu doktora grāds iegūstams, studējot programmā Filoloģija. Viss esot korekti.
Kamēr notiek pārbaude, uzraugi plašākus komentārus nesniedz. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja I. Juhņēviča vien konstatē: «Mākslas nozare tur tiešām nav minēta.» Attiecībā uz citām augstskolām noteikumi nosauc vārdā arī mākslas zinātni, jautājums – kāpēc.
Arī Latvijas Universitātes gadījumā nav aizdomu, ka kāds būtu ļaunprātīgi viltojis dokumentus, krāpies vai tirgojies ar zinātniskajiem grādiem. Runa ir par normatīvām un juridiskām niansēm. Lielākie cietēji kārtējā augstākās izglītības skandālā ir studējušie – apšaubīta četru grūtu mācībās un pētnieciskā darbā pavadītu gadu vērtība. Viņu vidū ir arī pazīstamā kino kritiķe Dita Rietuma. Iegūtā doktora grāda apšaubīšanu viņa uztver ar aizvainojumu, bet universitāti diskreditējošo informāciju sauc par kļauzu. Melnā PR gājienu augstskolu konkurences cīņā. «Bet šī nav RPIVA 2! Latvijas lielāko valsts augstskolu nevar salīdzināt ar vienu no daudzajām privātajām mācību iestādēm.» Tomēr, ja izrādīsies, ka universitāte darbā ar dokumentiem patiešām pieļāvusi kaut kādas neprecizitātes, tā būšot vistiešākā universitātes un rektora Mārča Auziņa atbildība. «Ja tā ir, tad varētu būt tiesu darbi.»
RPIVA savukārt doktora darbu aizstāvējusi politiķe Baiba Brigmane. Arī viņa sūkstās par ieguldīto darbu un sabojāto reputāciju. Taču domu, ka aizstāvēties vajadzēs vēlreiz vai sliktākajā gadījumā pat tiesāties, viņa nepieļauj. Augstskolai šī problēma jāatrisina.
