Rosinās izvērtēt aptuveni 100 OIK atbalsta saņēmēju iespējamo krāpšanos
Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” pirms diviem gadiem atklātajām krāpnieciskajām shēmām obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta sistēmā, pret vairākiem uzņēmējiem policija sāka kriminālizmeklēšanu. Daudzas obligātās iepirkuma atļaujas anulēja, tādējādi ietaupot vairākus simtus miljonus, ko mēs apmaksājam ar saviem elektrības rēķiniem. Taču spēkā joprojām ir 350 atļaujas un salīdzinājuma – kopējais komersantiem izmaksātā atbalsta apjoms pirms diviem gadiem pārsniedza valsts budžeta izdevumus ambulatorajai aprūpei. Iepriekšējā ekonomikas ministra ierosinājumu pilnībā atcelt OIK Saeima atbalstīja, taču realitātē nekas nav mainījies. Šonedēļ savu gala ziņojumu pieņēma OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pēc deviņiem mēnešiem tā secinājusi to pašu, par ko Saeima jau reiz nobalsojusi – OIK ir jāatceļ. Komisijas darbam iztērēti turpat 24 tūkstoši, taču gala dokumentā nav ne juridiska, ne ekonomiska izvērtējuma.
OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidoja pagājušā gada jūnijā. Par tās vadītāju ievēlēja KPV LV pārstāvi Ievu Krapāni, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēmas atcelšana bija viena no galvenajām tēmām kpvlv priekšvēlēšanu kampaņā.
Komisijai bija jānonāk pie atbildēm, kā veidojās OIK atbalsts un kādu kaitējumu tas nodarījis. par konsultanti komisijas priekšsēdētāja, ar citiem neapspriežoties, uzaicināja mazpazīstamo Inetu Muižnieci, bijušo izmeklētāju Finanšu policijā.
Laiks, kad Muižniece strādāja VID struktūrās, sakrīt ar skaļo finanšu policijas izmeklēšanu tā dēvētajā DINAZ krimināllietā. 2001.gadā tiesībsargiem radās aizdomas, ka Dinaz grupas uzņēmumi krāpjas ar nodokļiem, it kā veicot eksporta operācijas ar pašu saražotām mikroshēmām. “DINAZ” dibināja desmitiem firmu, kas ātri bankrotēja, nesamaksājot valstij nodokļus. Viens no Dinaz grupas locekļiem Jevgēņijs Hlopoks, kuram krimināllietā ir liecinieka statuss, atceras, ka laikā, kad uzņēmumam sākās problēmas ar finanšu policiju, pie viņiem uz biroju sākusi nākt Ineta Muižniece, kas konsultējusi uzņēmējus.
“Bija aizdomas pret “Dinaz” saistībā ar PVN nodokli Daugavpils muitā un viņa (Muižniece) kaut kādā sakarā konsultēja. Nu, ne tikai kaut kādā sakarā- viņa teica mums priekšā, zināmā mērā palīdzēja. Visas detaļas es nezinu, bet to, ka viņa pie mums nāca un konsultēja Jermolajevu (Nikolaju), Buselu (Viktoru), viņa tieši ar viņiem kontaktējās! Tā tas bija! Kontaktēties ar viņu mēs sākām vēl tad, kad viņa bija Finanšu policijas darbiniece,” norāda uzņēmējs Jevgēņijs Hlopoks.
Muižniece noliedz, ka būtu konsultējusi Jermolajevu.
2014. gadā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanu un naudas atmazgāšanu pret Dinaz degvielas staciju tīklu sākās jauna izmeklēšana. Un kratīšanu laikā atrasto naudu vairāk nekā vienu miljonu ieskaitīja valsts budžetā kā noziedzīgi iegūtu. Vairākas personas atzina par aizdomās turētajām. Arī Nikolaju Jermolajevu, vienu no Dinaz dibinātājiem. Viņš 2017.gada oktobrī rakstīja prokuratūrai vēstuli, ka lieta pret viņu ir pasūtījums. To viņam esot apliecinājuši bijušie Finanšu policisti Ineta Muižniece, un Māris Kaminskis.
Tā kā vēstule ir oficiāli reģistrēta prokuratūras lietvedībā un fakti tikuši pārbaudīti, Muižniece savus kontaktus ar aizdomās turamo Jermolajevu nenoliedz. Taču apgalvo, ka tolaik ar Jermolajevu esot tikusies ne saistībā ar finanšu policijas izmeklēšanu pret uzņēmējiem.
OIK komisijas darbs nodokļu maksātājiem papildus izmaksājis 24 tūkstošus. (23 549) 10 tūkstošus (10 092) pirms nodokļus nomaksas saņēmusi komisijas priekšsēdētāja Krapāne. Ar konsultanti slēgts uzņēmuma līgums un Muižniecei samaksāti vairāk nekā 7 tūkstoši (7095 eiro). Vēl algota sekretāre un papildus samaksu ieguvis arī Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins. Bet deviņu mēnešu komisijas darba rezultāts ir vispārējs situācijas apraksts un secinājums, ka OIK jāatceļ. Pamatojuma, kā to tiesiski izdarīt, nav.
Komisijas pārstāvis Viktors Valainis par gala ziņojumu nebalsoja. Un to sauc par nepilnīgu. Viņš kopā ar zinātniekiem ir izstrādājis alternatīvo OIK ziņojumu uz 90 lappusēm, kurā konkrēti piedāvā kā samazināt atbalstu. Saeimas deputāts uzsver, ka viņu izpētītais ļauj izteikt varbūtību, ka aptuveni 100 mt lielo atbalsta maksājumu saņēmēji iespējams krāpjas.Un lūgs to pārbaudīt.
“Manā ieskatā komisijas kopējais izvērtētais darba apjoms nav pilnīgs. Tā ir tikai daļēja pieskaršanās un savā ziņā ir nokopēts tas, ko iepriekšējā valdība principā bija izdarījusi . Kas ir Māra Kučinska ziņojums. Ja mēs skatāmies pa to gadu, kas ir pagājis, kopš strādā šī valdība un ekonomikas ministrs, mēs savā gala ziņojumā ļoti skaidri ielikām šo, ka patiesībā jau nekas nav mainījies,” raidījumam norāda Saeimas deputāts.
“Es ļoti gaidu nākošo ceturtdienu, kad mēs ziņojumu varēsim nolasīt no Saeimas. Mēs ļoti ceram, ka visas tiesībsargājošās institūcijas sadosies rokās, lai vienreiz izbeidzam šīs te lietas,” norādīja Krapāne.
