Robežsardzi gaida giljotīna
Valsts robežsardze nemāk būvēt, Nodrošinājuma valsts aģentūra nevēlas būvēt, bet Iekšlietu ministrija nespēj kontrolēt, kā tiek organizēta būvniecība uz Latvijas valsts robežām. Pēc Valsts kontroles iznīcinošā revīzijas ziņojuma iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ar tēlainu salīdzinājumu no savas iepriekšējās darba pieredzes privātajā sektorā sola, ka galvas ripos, vēsta NRA.lv.
Latvijas – Krievijas robežas ierīkošanā prettiesiski iztērēti 7,14 miljoni un vēl 1,01 miljons – aprūpējot ES iekšējās robežas ar Lietuvu un Igauniju. Un šīs summas – tikai dažos Valsts kontroles auditētajos robežas posmos. Kopumā austrumu robežas projektam no 2015. līdz 2022. gadam bija plānots iztērēt 42,69 miljonus eiro, taču, ja robežas aprūpēšana turpināsies līdzšinējā garā, skaidrs, ka naudas nepietiks.
Vēsturē drošākā robeža
Iekšlietu ministrs šobrīd atrodas gana izdevīgā pozīcijā, jo var lamāt savus priekšgājējus un biedēt padotos ar giljotīnu un Iekšējās drošības biroju. Laikā, kad ar būvuzņēmumu Igate tika slēgta vienošanās par veicamajiem darbiem valsts austrumu robežas sakārtošanā, Ģirģens nebija ministrs. Bija Rihards Kozlovskis. Taču darbiem ir jāturpinās – gan Krievijas robeža jāpabeidz, gan Baltkrievijas robeža jāsāk būvēt. Un tieši no Ģirģena vadītās ministrijas ir atkarīgs, lai tagad viss notiktu likumīgi, pamatojoties uz korekti izstrādātiem noteikumiem un nenodarot zaudējumus Latvijas valsts budžetam. Jo, kā vakar revīzijas rezultātu prezentācijā uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa, neba no gaisa tie noteikumi nokritīs Ministru kabinetā uz galda.
Tas, ka valsts robežas sakārtošana jau tagad dod taustāmus rezultātus un jau uzbūvētā žoga daļā mēģinājumi iekļūt Latvijā tikpat kā nenotiek, ir neapstrīdami. 2018. gadā uz zaļās robežas aizturēti 199 pārkāpēji, pērn tikai 52, un, domājams, kad projekts tiks pabeigts visā robežas garumā, cilvēku un cigarešu kontrabandistu izredzes tikt pāri būs samazinātas līdz minimumam. Taču ne jau robežsargu panākumi tiešo pienākumu izpildē interesēja Valsts kontroli revīzijā, bet gan metodes, kā tiek organizēta būvniecība un tēriņu pamatotība.
Būvējušies mājas kārtībā
Spriežot pēc revidentu secinājumiem, robežsardze būvējusies teju kā mājas kārtībā. Projekts būvvaldē ir saskaņots, bet, kas tajā sazīmēts, īsti nevienu neinteresē, praktiskie risinājumi top uz vietas pēc būvnieku ieskatiem. Protams, ja robeža iet pa līkumainas upītes vidu, pārredzamāk ir, ja robežjosla ir taisna, nevis līkumaina. Būvnieki krastā dzen taisnas stigas un takas, tāpēc nošķūrē ne vien tos robežjoslai atvēlētos 12 metrus, bet daudz lielākas platības, pie reizes nocērtot dabas lieguma teritorijā esošu mežu. Par šo epizodi policija ir sākusi kriminālprocesu. Nocirstie koki nav pienācīgi uzskaitīti, nav arī atļauju no Valsts meža dienesta. Darbu apjoms ievērojami pieaudzis. Dēļu taku vietā uztaisīti šķeldas ceļi, par kuru ilgmūžību ir šaubas. Augsnes planēšana veikta 25 reizes lielākā apjomā, nekā projekts paredzēja, un tūkstošu vietā tā izmaksāja miljonus. Un tagad šo miljonu trūkst, lai pabeigtu robežu ar Krieviju. Darbu nodošanas termiņš bija pagājušā gada pēdējā diena.
Revīzija ietekmēs izmeklēšanu
Jāatgādina, ka Iekšējās drošības birojs (IDB) pret iepriekšējo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru ir sācis kriminālprocesu tieši saistībā ar robežas izbūvi un līgumiem, kas slēgti ar būvkompāniju Igate. Par izmeklēšanas gaitu publiski nekas nav zināms. Valsts kontrole apstiprina, ka revīzijas gaitā sadarbojusies ar IDB. Tātad šie rezultāti var ietekmēt izmeklēšanu, un domājams, ka ministra Ģirģena piesauktajā giljotīnā tiks ielikta arī tagadējā robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta galva. Pirms stāšanās amatā Pujāts bija Garbara vietnieks, un viņš ir pārliecināts gan par Garbara nevainīgumu, gan robežsardzes lietoto darba metožu pareizību.
Pēc būtības jau tas ir absurds, ka robežsargiem jānodarbojas ar būvniecības menedžmentu, ja Iekšlietu ministrijai šim nolūkam ir izveidota speciāla aģentūra. Bet tieši attiecībā uz robežu tā savas funkcijas aprobežojusi ar zemju atsavināšanas jautājumu risināšanu un to pašu dara ar kavēšanos. Bet ministrija abu savu padotības institūciju sadarbību un sekmes vispār līdz šim nav vērtējusi.
Tālāk tā vairs nedrīkst
Nozagti jau tie astoņi miljoni nav – žogi un takas sabūvēti, ceļi izšķūrēti, zāle apravēta. Tāpēc atgūt šo naudu būs sarežģīti vai pat neiespējami. Taču, korekti veicot iepirkumu ar reālajām vajadzībām atbilstošu līgumu, daudz varēja ietaupīt. Revidenti salīdzinājuši Igates un citu pretendentu sākotnējos piedāvājumus konkrētās darbu pozīcijās, un Igates piedāvājums bijis dārgākais. Valsts kontrole nodevusi informāciju Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai. Taču galvenā revidentu rūpe ir nevis jau atvaļinātu amatpersonu pārmācīšana, bet tas, lai prettiesiska naudas tērēšana tiktu apturēta un novērsta tālāk plānotajā Latvijas un Baltkrievijas robežas ierīkošanā. Ja saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem robežjoslai jābūt 12 metru platai, to nedrīkst taisīt 90 metru platumā. Bet, ja tāda nepieciešamība ir, precīzi jāatrunā, kādos gadījumos pieļaujamas atkāpes, nevis patvaļīgi jāinterpretē normatīvie akti.
Robežsardze tagad atrodas peramā zēna lomā. Tas ir izdevīgi ministrijas ierēdņiem, kas pienācīgi nav veikuši uzraudzības funkcijas, un arī politiķiem, kas nav taisījuši labus normatīvos aktus.
Imants Vīksne
Foto: Valsts kanceleja
