Rindas uz pirmsskolas iestādēm kļūst arvien garākas
Patlaban visgarākās rindas uz bērnudārzu ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās – kopumā rindā gaida ap 7500 bērnu. Trūkst ne tikai pašvaldības un privāto pirmsskolas iestāžu, bet arī pedagogu un atbalsta personāla, arī aukļu skaits ir nepietiekams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst problēmas nopietnību, taču rindu likvidēšanu nesola agrāk par 2027. gadu, jo pašreiz pieejamie resursi ir par maziem, lai to izdarītu tuvāko gadu laikā, vēsta NRA.lv.
Latvijā ir 16 pašvaldības, kur rindā uz savu vietu dārziņā gaida simt un vairāk bērnu. Dažās vietvarās pat 40 līdz 50% attiecīgā vecuma bērnu palikuši aiz svītras. Tur, kur tuvāko desmit, pat 20 gadu laikā turpināsies iedzīvotāju skaita pieaugums, jārod risinājums jau tagad, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Lūk, piemēri, kas apliecina situācijas nopietnību: Ķekavas novadā rindā gaida ap 700 bērnu, Rīgā – 1135, Babītes novadā – 591, Salaspilī – 400, Burtniekos – 147.
Protams, ir arī privātie bērnudārzi, taču ir vietas, kur ne pašvaldība, ne privātie uzņēmēji nespēj nodrošināt pakalpojuma pieejamību visiem. Jāņem vērā, ka vecākiem par bērnu privātajās iestādēs jāmaksā daudz vairāk nekā pašvaldību dibinātajās. Nereti ir tā: vietvara palielina savu atbalstu komersantam par 20%, bet viņš paaugstina maksu par 50%. Tāpēc būtu jānosaka griesti, ciktāl to var celt, rosināja VARAM pārstāvis.
Privāto bērnudārzu pārstāve Daina Kājiņa iebilda, ka mācību maksas sadārdzinājums nenotiek nepamatoti, jo uzņēmējiem jānomā telpas, kas mēnesī prasa pat vairākus tūkstošus eiro, tāpat jāalgo ne tikai pedagogi, bet arī citi speciālisti (grāmatvedis, jurists). Turklāt katras pašvaldības pienesums privātajam bērnudārzam ir atšķirīgs: piemēram, Siguldas novada dome par vienu bērnu piemaksā 192 eiro, Babītes – 320 eiro. Viņa arī rosināja veikt neatkarīgu auditu, lai izvērtētu to, kas sastāda cenas komersantiem.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs neslēpa situācijas nopietnību. Novadā iedzīvotāju skaits strauji aug – ap 1000 gadā, ik gadu piedzimst 370 līdz 380 bērni. Patlaban novadā ir atvērtas 14 pirmās klases ar 25 līdz 31 bērnam klasē, un bijuši spiesti Jaunmārupes un Mārupes pamatskolām iegādāties moduļu ēkas, lai varētu nodrošināt izglītības pieejamību visiem skolēniem. Tai pašā laikā rindā stāv vairāki simti bērnu. Nākamgad jābūvē bērnudārzs 385 bērniem, nu jālauza galvas, kur ņemt pedagogus? Cēluši šogad pirmsskolas pedagogiem algas no 900 līdz 950 eiro, jo pretējā gadījumā viņus noturēt nespētu. Viņš rosināja samazināt pirmsskolā strādājošiem pedagogiem dārziņā pavadāmo stundu skaitu – vai tiešām viņiem jābūt visam klāt no 7 rītā līdz 19 vakarā? Varbūt pietiek ar astoņām stundām, bet pārējo laiku bērnus var pieskatīt skolotāja palīgs? Rīgā jau labu laiku ieviests modelis: viens pedagogs un divi skolotāja palīgi. Savukārt Jelgavā izveidots bērnudārzs, kurš strādā nepilnu laiku.
Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz cilvēkresursiem un finansējumu. Jo var uzbūvēt rindu jaunu bērnudārzu, taču var izrādīties, ka nav kas tajos strādā. Jo jau tagad trūkst kopumā 191 darbinieks, kā liecina pašvaldību aptauja. Turklāt ap 30% pedagogu ir pensijas vecumā vai tuvu tam. Iestāžu vadītājiem nākas pamatīgi palauzīt galvu, lai aizpildītu vakances. I. Vanaga uzsvēra, ka pret pirmsskolas pedagogiem ir nevienlīdzīga attieksme, jo viņi saņem mazākas algas par lielāku slodzi, salīdzinot ar vispārizglītojošos skolu kolēģiem. Starptautiskie pētījumi liecina, ka pirmsskolas pedagogi Latvijā saņem vismazākās algas Eiropā. Jāņem vērā, ka algas lielumu nosaka pašvaldības iespējas, tāpēc tās svārstās robežās no 750 līdz 1009 eiro. Arodbiedrība iesaka paredzēt nākamā gada valsts budžetā papildus 4,2 miljonus eiro pirmsskolas pedagogu algu izlīdzināšanai. I. Vanaga ar uzsvēra, ka pirmsskolas pedagogu darbu apgrūtina arī tas, ka grupas ir pārāk lielas – it īpaši lielajās pilsētās, un tas traucē kvalitatīvāku jaunā mācību satura ieviešanu un sadarbību ar vecākiem.
Aisma Orupe
