Rimšēvičs Saeimas aicinājumu vērtē kā politisku spiedienu
Korupcijas skandālā iesaistītais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Saeimas aicinājumu viņam atkāpties no amata vērtē kā “politisku spiedienu” un atkāpties no amata neplāno. Par to žurnālistus informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāts norādīja, ka Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Šāda rīcība neesot savienojama ar tiesiskas valsts principiem.
Vārpiņš norādījis, ka Saeimas lēmums ir savdabīgs signāls un vēstījums pārējai sabiedrībai, vienlaikus paužot cerību, ka sabiedrība spēs nošķirt priekšvēlēšanu populismu, un arī turpmāk uzturēs tiesiskas valsts ideju.
Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju šajā jautājumā, proti, – atkāpies viņš neplāno.
Kā zināms, Saeima ceturtdien, 8.martā, atbalstīja lēmuma projektu par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata.
Lēmumā Saeima aicina Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas Bankas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamām pretlikumīgām darbībām, un šī kriminālprocesa ietvaros Rimšēvičam ir piemērots aizdomās turamās personas statuss.
Lēmumā uzsvērta Latvijas Bankas loma un simboliskā nozīme valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un tās prezidenta reputācijas ietekme uz Latvijas valsts starptautisko tēlu, jo Latvijas Bankas prezidents ir viens no 19 Eirozonas centrālo banku vadītājiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Centrālās bankas padomē. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ilmāra Rimšēviča turpmākā atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus, kā arī radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju un kaitēt valsts interesēm.
Pieņemot lēmumu, Saeima ņēmusi vērā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu Ētikas kodeksā ietverto padomes locekļu pienākumu ievērot ētiskas uzvedības augstākos standartus un tajā noteikto, ka no padomes locekļiem tiek sagaidīts, ka tie rīkosies godīgi, neatkarīgi, objektīvi un apdomīgi, paturēs prātā savu pienākumu un atbildības nozīmīgumu, ņems vērā to amata publiskumu un to rīcība nodrošinās un veicinās sabiedrības uzticību Eiropas Centrālajai bankai.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Saeimas tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata ir ierobežotas, kā arī likumā nav paredzēta procedūra viņa pilnvaru apturēšanai. Vienlaikus likums paredz, ka pirms likumā noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu no amata, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata.
Foto: Latvijas Banka
