Rimšēvics: Naudas meklējumi veselības nozarei apdraud iecerētās nodokļu izmaiņas

Sasaistot finansējuma meklēšanu veselības nozarei ar nodokļu reformu, tiek apdraudēta iecerētās nodokļu izmaiņas, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.

Lai atrastu nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes nozarei, būs jāizšķiras par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai sociālā nodokļa celšanu. Kā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis, pēc diskusijām ar koalīcijas partneriem pagaidām kā prioritāra versija tiek izskatīta sociālo iemaksu palielinājums par vienu procentpunktu.

Kā uzsvēra premjers, saistot pakalpojumus ar nodokļu nomaksu, darbspējīgiem iedzīvotājiem, kas nemaksā nodokļus, būtu fiksētais maksājums, kas ļautu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt otrajā variantā – sociālā nodokļa celšana no 34,59% līdz 35,59%, gan PVN celšana no 21 līdz 22%.

Kā uzskata Latvijas Banka, reforma ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet veselības nozares finansējumu var rast pēc tam.

“Skumji, ka nodokļu reforma ir sasaistīta ar veselības aprūpi. Nav saprotams, kā vienā grozā var salikt konkurētspējas celšanu ar nevienlīdzības mazināšanu,” pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.

Viņš uzskata, ka finansējums veselībai un nodokļu reformas ieviešana jāskata atsevišķi. :”Veselības sistēma vispār ir fundamentāli jāsakārto: jāatrisina jautājums par e-veselību, jānosaka jauni tarifi, jāizveido apdrošināšanas kompānija un jānosaka obligātās ikmēneša iemaksas strādājošajiem aptuveni 20 eiro apmērā.” Pretējā gadījumā tiek apdraudēta iecerētās nodokļu izmaiņas.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts. Veselības nozarei nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums.

Foto: Saeimas kanceleja