Rīgas pagaidu vadība aptur 11 miljonu vērtās grāmatvedības sistēmas iepirkumu
Novembrī jau vēstīts par Rīgas pašvaldības mēģinājumu nomainīt grāmatvedības programmu par 11 miljoniem eiro, kas faktiski notika bez atklāta konkursa. Programmas ieviesēji stāstīja, ka viss ir likumīgi, tomēr pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” darījumu vērtēšanai pieslēdzās kontrolējošās iestādes un tos apturēja. Rīgas pagaidu administrācijai tagad jālemj, ko iesākt tālāk. Taču nu aizdomas par nepotismu IT nozarē krīt arī uz pagaidu administrāciju.
Rīgas pašvaldība līdz gada beigām plānoja nomainīt grāmatvedības sistēmu. Uzdevums ir sarežģīts, sagatavošanās tam ilga vairāk nekā piecus gadus. Tagad process ir apturēts, jo 11 miljonus vērtajā projektā ir atklājusies korupcijas ēna.
Iepirkumi uzticēti domes Informācijas tehnoloģiju centram. Centrs 2017.gadā sarīkoja mazu 42 tūkstošu eiro vērtu iepirkumu pilotprojektam, lai pārliecinātos, vai pašvaldības Finanšu departamentam derēs “Microsoft” produkts “Dynamics 365”.
Kad ITC pārliecinājās, ka sistēma derēs, tā vietā, lai rīkotu konkursu, kurā spētu piedalīties vismaz desmit pretendentu, pašvaldība izvēlējās pirkt sistēmas izveides darbus. Tas bija iespējams, jo EISā bez konkursa valsts un pašvaldību iestādes var pirkt konsultācijas un IT pakalpojumus.
Sistēmas nopirkšanas vietā 2018.gada Rīgas dome noslēdza līgumu ar “We are dots” par 96 000 darba stundu iegādi 11 miljonu vērtībā.
Pēc “Nekā personīga” raidījuma, kurā stāstījām par savādajiem darījumiem, sākās kustība. Nu jau atlaistie pašvaldības deputāti rosināja sākt auditu par ITC lēmumiem. Iesniegumus IUB un Vides un reģionālās attīstības ministrijai uzrakstīja bijušais deputāts Valters Bergs.
“Noskatoties šo sižetu, es nākošā dienā nekavējoties vērsos gan iepirkumu uzraudzības birojā, gan arī VARAM, kuras darbība gan bija vairāk kā pasīva, jo manu iesniegumu pārsūtīja IUB, kur jau tāpat biju vērsies, bet paralēli biju vērsies arī valsts policijā,” norāda Bergs.
Policijā pagājušā gada beigās uzsākta resoriskā pārbaude, bet 3. aprīlī tā pārtapusi kriminālprocesā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Iepirkumu uzraudzības birojs pārbaudē par iespējamiem pārkāpumiem Rīgas domes grāmatvedības sistēmas iegādē secinājis, ka mazais konkurss par pilotprojektu un pēc tam 96 tūkstošu darba stundu pirkums par 11 miljoniem ir uzskatāms par vienotu iepirkumu, līdz ar to, nesludinot konkursu, ir apiets likums. Tomēr administratīvo sodu birojs nevar piemērot, jo iestājies noilgums.
Taču pamatojoties uz IUB atzinumu Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, kas uztur EIS sistēmu, secināja, ka domes iepirkšanās sistēmā ir prettiesiska.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Filipovičs skaidro:“3. decembrī mēs bijām apturējuši tā darījuma izpildi, aizlieguši uzņemties jaunas saistības, jo tas līgums pēc būtības, kaut arī bija uz 10 vai 11 miljoniem ar vai bez PVN tomēr paredzēja atsevišķus līgumus par katru posmu vai darba apjomu, tad 3.decembrī darbība bija apturēta un izpildes process bija iesaldēts.”
Ņemot vērā, ka iepirkumu uzraudzības birojs ir konstatējis pārkāpumus, jā labi, tur bija iestājies noilgums, un administratīvu sodu nevarēja piemērot, tomēr pārkāpums ir acīmredzams, un ņemot vērā to, ka nevar turpināt to, kas pašos pirmsākumos bija neleģitīms, mūsuprāt tas iepirkums vai darījums būtu izbeidzams. Un mēs aicinājām arī to līdz 9. aprīlim sakārtot.
Rīgas domē no 25. februāra saimnieko pagaidu administrācija ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāru Edvīnu Balševicu priekšgalā. Mēnesi pēc Rīgas vadības grožu pārņemšanas administrācija no amata atstādināja ilggadējo izpilddirektoru Juri Radzeviču, viņa pienākumus uzticot ar partiju ”Latvijas attīstībai” saistītajai juristei Ivetai Zalpēterei. Tagad abām pagaidu amatpersonām jātiek galā ar apšaubāmo iepirkumu.
“Pašlaik jau Rīgas pašvaldība no Rīgas iedzīvotāju finansējuma ir ieinvestējusi vairāk kā piecus miljonus eiro šajā sistēmā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas no šīs investīcijas tāda taustāma darbojama gabala nekāda darba nav, respektīvi lai ar to varētu strādāt un funkcionēt. Šis projekts sākotnēji paredzēts 11 miljoni , bet pēc manas rīcībā esošās informācijas tas nebūt vēl nav viss, kas ir sākotnēji bijis publiski teikts, un kā ir plānots. Veicot iepirkumu par 11 miljoniem, ir vesela virkne moduļu, kas šajā sistēmā nebūs, lai tā varētu funkcionēt kā vienota un kopēja sistēma. Pašlaik strādā esošā sistēma un tā savas funkcijas veic, un paralēli jāizvērtē ko darīt ar uzsākto projektu vai ir lietderīgi to pārtraukt, vai tas ir iespējams, vai to var turpināt tādā samērīgā veidā, ” norāda Balševics.
Rīgas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere komentē: “Ir iztērēts 6,1 miljons, tas kas ir noticis ir ka, 17. aprīlī ar rīkojumu tika atstādināts informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis, lai izvērtētu, cik atbilstoši likumam tika veikts iepirkums attiecībā uz šī produkta pasūtījumu. (NP: Vai Zēģelis ir vienīgā persona, kas piedalījās un ir atbildīgs par šo notikumu, ņemot vērā, ka viena persona jau nevar pieņemt lēmumu par miljoniem?) Tieši tā. Zēģeļa kungs ir atbildīgs par to, kā viņš organizē departamenta darbu. Ir izveidota iepirkumu komisijas, un attiecīgi komisijas ir pieņēmušas lēmumus. Komisijas izveido Zēģeļa kungs. Laika posmā no 2017. gada ir secīgi veiktas dažādas darbības, lai iegādātos šo programmu Rīgai.
Zēģeļa vietā uz laiku iecelts Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Dzērvāns. Lai izvērtētu Zēģeļa iespējamos nodarījumus un tālākās rīcības variantus, izpilddirektore izveidojusi īpašu komisiju. Tās vadība uzticēta Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldes galvenais juristam Mārim Knokam, tajā strādās arī Fiļipovičs no reģionālās attīstības aģentūras un vairāki citi speciālisti iepirkumos un tehnoloģijās.
“Šobrīd mēs gaidām, kāds būs komisijas izvērtējums, attiecībā uz to, kas ir noticis saistībā ar šo iepirkumu un attiecīgi tad tiks pieņemts lēmums faktiski, vai nu iepirkumu turpināt, ņemot vērā, ka ir iztērēti ļoti lieli pašvaldības līdzekļi, vai arī pieņemts lēmums apturēt vai arī izbeigt un tas ir izšķiršanās jautājums, kas ir labāk pašvaldībai un iedzīvotājiem,” turpina Zalpētere.
Komisijas locekļiem atlīdzība nav paredzēta. Ar šādiem noteikumiem tajā piekritis strādāt arī zvērināts advokāts Raivis Grīnbergs. Viņš savulaik bijis Zalpēteres kolēģis.
“Jā. Zvērināts advokāts ir Raivis Grīnbergs, ar kuru strādāju kopā kādreiz Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, kurš pēc tam nokārtoja zvērināta advokāta eksāmenu un ir iepirkumu speciālists, sniedzot ārpakalpojumā, piemēram, labklājības ministrijai, iepirkumu konsultācijas,” skaidro Zalpētere.
Rīgas domes pagaidu administrācija piesaistījusi virkni IT speciālistu, kas strādājuši kopā un pirkuši cits no cita pakalpojumus. Izvērtēšanas komisijā darbosies Tiesu nama aģentūras Informāciju tehnoloģiju daļas vadītājs Sandis Vulis. Vuļa privātfirma “4IT” ir sniegusi pakalpojumus dažu tūkstošu eiro vērtībā uzņēmumam Latvijas valsts ceļi. Šis valsts uzņēmums ir bijusī darba vieta pagaidu ITC vadītājam Ārim Dzērvānam.
Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra pagaidu vadītājs Āris Dzērvāns norāda, ka :“Vuļa kungu es zinu kā manu kontaktpersonu Tiesu namu aģentūrā tajā laikā, kad TNA sniedza lietotāju atbalsta pakalpojumus, par kaut kādiem citiem līgumiem ar Vuļa kungu es tiešām neko nezinu. Kamēr biju “Latvijas valsts ceļos”, nekādu tādu līgumu es neatceros.”
“Latvijas valsts ceļi” iepirka IT atbalsta pakalpojumus no Tiesu namu aģentūras. Dzērvāna padotais Latvijas valsts ceļos bija Intars Bļodnieks. Paralēli darbam valsts uzņēmumā, Bļodnieks veiksmīgi nodarbojās ar privāto biznesu. Viņa firma “Edarin” piecu gadu laikā Tiesu namu aģentūrai nodrošināja IT preces un pakalpojumus par 1,6 miljoniem bez PVN.
“Bļodnieka kungs ir padomnieks man, jā. Protams, ka es esmu strādājis gan Tiesu administrācijā, Tieslietu ministrijā un zemesgrāmatu departamentā, pašlaik Rīgas pašvaldībā ir ārkārtas situācija un maksimāli jāpiesaista speciālisti, Rīgas pašvaldībai, tā lai mēs varētu tos jautājumus operatīvi risināt. Tas ir pagaidu risinājums,” norāda Balševics.
Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra pagaidu vadītājam Dzērvānam šī nebūs pirmā saskare ar savādo Rīgas domes grāmatvedības sistēmas maiņas projektu. Viņš līdz 2017. gadam strādāja kompānijā “Microsoft Latvija”, kam Rīgas domes finanšu departaments bija pasūtījis pētījumu, kā tikt vaļā no vecās sistēmas un kādu izvēlēties nākamo. Šī pētījuma rezultātā Finanšu departaments izlēma sākumā testēt, bet pēc tam arī pirkt “Microsoft” produktu “Dynamics 365”.
Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra pagaidu vadītājs Āris Dzērvāns skaidro: “Šīs te analīzes darba realizācijas laikā es “Microsoft” biju atbildīgs par projektu portfeļa uzraudzību, gan Baltijas valstīs, gan plašākā ģeogrāfijā, bija 16 valstis kopumā, viens no projektiem, kas bija manā administratīvajā uzraudzībā bija šis analīzes darbs. Bet mana iesaiste bija tiešām šauri administratīva, kur pamatuzdevums bija rūpēties par to, lai šis projekts tiktu realizēts. Nebija saturiskā iesaiste. Ir pagājis krietns laiks, kopš es nestrādāju Microsoft. Vēsturiskās saites nekādā veidā neietekmē, kā jau teicu, šis analīzes darbs nav par konkrēto platformu.”
Bijušais deputāts Valters Bergs arī par komisijas izveidošanu un administrācijas amatpersonu izvēlēm ir vērsies KNAB.
