Rīgas domes atlaišana var maksāt referendumu par Saeimas padzīšanu
Valdošajai koalīcijai strauji bruģējot ceļu Rīgas domes patriekšanai un tās ārkārtas vēlēšanām, tai jāņem vērā, ka šāds solis radīs nosacījumus, kuros referenduma par Saeimas atlaišanu iespējamība būtiski pieaug. Kontroli pār galvaspilsētas pašvaldību un vēlētāja uzticību daļēji zaudējusī Saskaņa šāda scenārija gadījumā sola mobilizēt visus spēkus, lai panāktu referenduma izsludināšanu, raksta NRA.lv.
Kuluāru sarunas gan liecina, ka abas puses nebaidās ne no iespējamā referenduma, ne no tā rezultāta, lai kāds tas arī būtu.
Jau vēstīts, ka nedēļas sākumā Saskaņas valde lēma, ka tā aicinās savus partijas biedrus atbalstīt Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētās iniciatīvas par Saeimas atlaišanu. Valdes loceklis Valērijs Agešins skaidroja, ka plašākas akcijas netikšot izvērstas. Taču Neatkarīgajai kļuvis zināms, ka partija izstrādājusi arī alternatīvu uzvedības modeli. Proti, gadījumā, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patiešām sagatavo likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu un Saeima to atbalsta, Saskaņa savu mašinēriju iedarbinās uz pilnu jaudu, aktīvi aģitējot arī publiskajā telpā.
Ņemot vērā, ka aizvadītajās vēlēšanās par Saskaņu nobalsoja 167 tūkstoši pilsoņu, un pieņemot, ka tie saglabājuši lojalitāti, var prognozēt, ka referenduma organizēšanai nepieciešamo parakstu skaitu Saskaņai izdosies savākt. Par referenduma rezultātu prognozes gan ir pesimistiskākas, jo Saeimas atlaišanai nepieciešama ļoti augsta ar Saeimas darbu neapmierināto vēlētāju aktivitāte.
Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka Saskaņai un tās nesen valdes priekšsēdētāja amatā ievēlētajam Jānim Urbanovičam aktīva iesaistīšanās aģitācijā par parakstu vākšanu ir vitāli svarīga. Pretējā gadījumā politiskā organizācija līdzīgi citām savulaik varenām partijām jau pārredzamā nākotnē riskē nokļūt politikas mēslainē.
«Teikt, ka viņi it kā nevāks parakstus, ja neatlaidīs Rīgas domi, nav īsti vietā, jo viņam tā parakstu vākšana ir vajadzīga. Urbanovičam ir svarīgi pie šiem fatāli zemajiem reitingiem parādīt, ka viņš un partija vēl kaut ko spēj panākt. Viņiem tas ir svarīgi no partijas izdzīvošanas viedokļa. Ja tas izdodas, viņš parādītu, ka ir patiess līderis, un partijā iedvestu jaunu elpu,» saka politologs.
F. Rajevskis uzskata, ka arī Saskaņas politiskajiem pretiniekiem izdevīgas ir ne tikai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet arī Saskaņas aktīvāka iesaistīšanās parakstu vākšanā. «Vēlēšanās Saskaņai, visticamāk, būs ļoti švaks rezultāts, jo tās vēlētājs ir ļoti pragmatisks, bet Saskaņai nav tam uzrādāma veikuma. Bet, ja Saskaņa nespēj saorganizēt savu vēlētāju, lai tiktu atlaista Saeima, tas parādīs Saskaņas mazspēju,» prognozējot, ka šāds rezultāts var ieskandināt Saskaņas beigu sākumu, saka F. Rajevskis.
Par šādu pieeju liecina arī neoficiālas sarunas, kurās daļa koalīcijas partneru kaut uzmanīgi, taču pauž viedokli, ka pat ārkārtas Saeimas vēlēšanas tos nebaida, jo ir pārliecinātas par sava vēlētāja uzticību un uzskata, ka šis ir piemērots laiks, lai no politiskās skatuves izstumtu Saskaņu.
Un gatavošanās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām patiešām norit pilnā sparā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22. februārī.
Centrālā vēlēšanu komisija apliecina, ka ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņojis, ka ministrijas juristi šodien sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Savukārt Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva visu koalīcijas partiju pārstāvju parakstītus likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.
Kā skaidro politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši deputāti.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
