Rīgas dome izvēlas par 30 miljoniem dārgāko ātrgaitas automaģistrāles projektu

Rīgas domnieki ir akceptējuši ātrgaitas automaģistrāles būvniecību, kas vismaz pēc pašreizējiem aprēķiniem maksās visdārgāk no iespējamiem trim līdzvērtīgiem variantiem, proti, gandrīz par 30 miljoniem vairāk nekā lētākais no citiem piedāvājumiem.

Pagaidām neiedziļinoties izmaksu aprēķinos, Neatkarīgā piedāvā tikai skaitļus (izmaksu aplēses veiktas 2009. gada cenās – bez pievienotās vērtības nodokļa): 1. variants maksātu 148,6 miljonus latu, 2. variants – 169 miljonus latu, bet 2a. variants – 140,3 miljonus latu. Vēl vienu variantu šajā apskatā neiekļaujam, jo tas ir atzīts par neefektīvāko. Skaidrības labad uzreiz jānorāda, ka iepriekšējā nedēļā Rīgas domes sēdē tika izvēlēts 169 miljonus latu vērtais projekts, raksta NRA.lv.

Ziemeļu transporta koridora projekts paredz uzbūvēt ātrsatiksmes autoceļu, kas apiet pilsētas vēsturisko centru, šķērso Daugavu un turpinās ārpus Rīgas. Tā garums būtu apmēram 30 kilometru. Projekts ir sadalīts četros posmos, jo Rīgas domei nav līdzekļu, lai šo, pēc sākotnējām aplēsēm, grandiozo, vienu miljardu latu vērto projektu varētu īstenot uzreiz. Ja izdosies piesaistīt Eiropas Savienības finanšu instrumenta – Kohēzijas fonda līdzekļus, tad projekta pirmā posma – Brīvības ielas dubliera – izbūvi varētu uzsākt 2013. gadā, pieļauj Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa.

Tieši 2013. gadā Rīgas norēķini par Dienvidu tilta būvniecību kļūst vislielākie visā maksājumu periodā – 37 876 931 lats gadā, un tā turpinās līdz 2025. gadam, kad summa nedaudz samazinās. Arī tas liek jautāt, vai pilsētai pietiks naudas visiem uzsāktajiem projektiem.

Visdārgākais ir otrais Ziemeļu koridora posms – Ziemeļu šķērsojums pāri Daugavai vai zem tās, savukārt trešais un ceturtais posms būtu automaģistrāle, kas sākas Rīgā un turpinās ārpus tās robežām (tai savukārt tika piedāvāti četri iespējamie varianti). Maģistrāli varētu sākt būvēt tikai 2018. gadā, un arī tad šīs prognozes tieši tā jāvērtē – kā prognozes.

Rīgas domes deputāti atbalstījuši variantu, kas paredz trasi virzīt pa esošo autoceļu A10 (Jūrmalas šoseja) līdz tā ceļumezglam ar autoceļu A5 (Salaspils–Babīte, Rīgas apvedceļš) un tālāk Babītes novada teritorijā, kā arī pa Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām (pārsvarā mežiem). Šā projekta oponenti norāda, ka neviens no trim vairāk vai mazāk līdzvērtīgi vērtējamiem variantiem nav guvis pārliecinoši lielāko atbalstu, tomēr domnieki izlēmuši par labu dārgākajam, piesaucot starpību – gandrīz 30 miljonus latu. «Ir veikts visu variantu būvniecības izmaksu novērtējums. Šeit ir iekļautas visas izmaksas, tai skaitā īpašumu atpirkšanai – līdz ar to jāsecina, ka Rīgas dome apzināti atbalsta dārgāku risinājumu – ne vienkārši dārgāku, bet par 25 miljoniem latu lielu sadārdzinājumu trases izvēles rezultātā,» teikts vēstulē. M. Ābeltiņa skaidro – šis bija kompromiss, kam piekrita visas iesaistītās puses, jo pret vienu no automaģistrāles variantiem iebilda rīdzinieki, savukārt pret citu – Babītes iedzīvotāji, jo tādā gadījumā trase atrastos tiešā privātmāju tuvumā. Turklāt šajā gadījumā nenāktos nojaukt nevienu ēku. Sabiedriskajā apspriešanā atsaucība bijusi liela – saņemtas apmēram 400 anketas, tāpēc viņu viedokli nevarējuši ignorēt. Iespējams, projekta īstenošana nebūs tik dārga, kā sākotnēji aprēķināts, jo tehnoloģijas kļūst lētākas, skaidro M. Ābeltiņa. Sadārdzinājums veidotos izvēlētā autoceļa maršruta dēļ, kurā grunti vajadzēs nostiprināt īpaši. Viņa arī norāda, ka lēmumu par projekta īstenošanu nepieciešams pieņemt jau laikus.

***

ĀTRGAITAS AUTOMAĢISTRĀLES BŪVNIECĪBAS VARIANTI

1. variants

Plusi: labvēlīgākais risinājums no vides saglabāšanas viedokļa; vismazākais izcērtamo mežu apjoms; esošās autotransporta infrastruktūras izmantošana; salīdzinoši zemas būvizmaksas.

Mīnusi: salīdzinoši liela negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem Babītes novadā, iestādēm un būvēm gan objekta būvniecības, gan ekspluatācijas periodā; šķērso salīdzinoši daudzus (pēc skaita) nekustamos īpašumus; izteikta Kleistu apkaimes sadalīšana; vislielākais nepieciešamais nojaucamo būvju, tai skaitā arī dzīvojamo māju, skaits; vairākas tehnoloģiski sarežģītas būvdarbu vietas apkārtnes ģeoloģisko un hidroloģisko apstākļu dēļ; apjomīgākie un dārgākie inženierkomunikāciju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas darbi; otrs zemākais sabiedrības atbalsts šim projektam.

2. variants

Plusi: salīdzinoši vismazākā negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem, iestādēm un būvēm gan objekta būvniecības, gan ekspluatācijas periodā; vislielākais sabiedrības atbalsts; augstākais ekspertu novērtējums; nav nepieciešams nojaukt nevienu ēku; skaitliski šķērso vismazāk nekustamo īpašumu; atbilstība visu iesaistīto pašvaldību teritoriju plānojumiem.

Mīnusi: salīdzinoši lielas būvizmaksas; trase vairākos posmos (Spilves pļavas un teritorija pie Spilves poldera sūkņu stacijas) šķērso teritorijas ar autoceļu būvniecībai ļoti nepiemērotiem apstākļiem.

2.a variants

Plusi: viszemākās būvniecības izmaksas un ekonomiski efektīvākais risinājums; viszemākā būvniecības tehnoloģisko darbu sarežģītība.

Mīnusi: lielākās izcērtamo mežu platības; salīdzinoši liela negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem Mežārēs; neatbilstība Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma un vairākiem apstiprinātiem detaļplānojumiem; ļoti zems sabiedrības atbalsts.

Autors: Antra Gabre / NRA.lv