Reirs: Pārmaiņas IIN likmē ietekmētu gan valsts, gan pašvaldību budžetus
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ir atturīgi vērtē ideju atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pensijām, tomēr pieļauj, ka vajag pārskatīt likmi, kādā nodoklis tiek maksāts.
Intervijā Latvijas Radio Reirs uzsver, ka pilnībā atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām neizdodies, bet varbūt ir nepieciešamas pārskatīt kādas robežas.
Pēc ministra sacītā, pārmaiņas IIN likmē ietekmētu gan valsts, gan pašvaldību budžetus, kam IIN ir būtiska ienākumu daļa. Viņš uzsvēra, ka šobrīd neapliekamais minimums pensijām ir 235 eiro, strādājošajiem ar mazām algām – 80 eiro. Ja tas tiek izjaukts, tas rada vairāku simtu miljonu eiro iztrūkumu.
Tomēr ministrs pieļāva, ka diskusija par IIN likmes maiņu ir iespējama. “Diskusija ir vajadzīga un pozitīva. Domāju, ka pilnībā atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām neizdosies, bet principā Labklājības ministrija ir par to, lai šo diskusiju sāktu, un varbūt ir nepieciešams pārskatīt šīs te robežas,” piebilda ministrs.
Jau vēstīts, ka portālā manabalss.lv vairāk nekā 10 000 parakstījās par IIN atcelšanu pirmā līmeņa pensijām un tā iesniegta izvērtēšanai Saeimā.
“Šobrīd visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām. Šīs iemaksas nonāk sociālajā budžetā, un no tām maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Šis process darbojas pēc solidaritātes principa. Mēs maksājam šī brīža pensionāriem, lai mūsu bērni maksātu pensijas mums. Kamēr Latvijas valsts nav tik attīstīta kā, piemēram, ziemeļvalstis, nevaram atļauties iekasēt no valsts pensiju saņēmējiem. Labāk attīstītajās valstīs pensijas arī apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tur pensiju apmēri ir ievērojami lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir salīdzinoši augstāks. Eiropas Savienības valstīs – Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, kuras ir Latvijai līdzvērtīgā attīstības līmenī – pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” skaidro iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks.
Iniciatīva tiek ierosināta, lai panāktu to, ka iedzīvotājiem ir vairāk brīvo līdzekļu, kurus izmantot ikdienas tēriņiem un maksājumiem. Papildu līdzekļus, kurus pensionāri saņems, tie varēs iztērēt pārtikas iegādei, apģērbam vai komunālo maksājumu veikšanai. Caur pievienotās vērtības nodokli daļa summas nonāks atpakaļ valsts budžetā. Lai aizstātu zudumu valsts budžetā, rosinām pārdalīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī pārskatīt īpašuma ienākuma nodokli un tā aprēķināšanas kārtību. Panākt, lai nodokļa likme pielāgojas īpašuma tirgus vērtībai.
Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam. Tas nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti. Rezultāts būtu pensijas palielinājums visiem valsts pensiju saņēmējiem, kuriem pensija ir lielāka par neapliekamo minimumu.
Foto: Finanšu ministrija
