Referendums Lielbritānijā atnesis ilgtermiņa ekonomisko nedrošību
Lai arī pašlaik finanšu sistēmai briesmas neraud, referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības Lielbritānijā ir atnesis ilgtermiņa ekonomisko nedrošību, tā paziņojis Lielbritānijas centrālās bankas vadītājs Marks Kērnijs.
Kērnijs brīdinājis, ka Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības kādu laiku negatīvi ietekmēs arī Lielbritānijas ekonomikas izredzes.
“Manuprāt, ekonomikas prognoze ir pasliktinājusies, un vasarā, visticamāk, būs nepieciešams mīkstināt monetāro politiku. Monetārās politikas komiteja jūlijā un augustā veiks ekonomiskās situācijas novērtējumu, tai skaitā ņemot vērā inflācijas prognozi. Cilvēki ir kļuvuši daudz piesardzīgāki savos tēriņos. Tāpat ārvalstu investoru vidū šobrīd valda neskaidrība par turpmāko sadarbību ar Lielbritāniju,” skaidro Lielbritānija centrālās bankas vadītājs.
Viņš norāda, ka banka pēdējos mēnešos bija izstrādājusi plānus krīzes situācijai pēc iedzīvotāju balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības. “Tie ir efektīvi, un nopietnas briesmas valsts finanšu sistēmai nedraud,” teic Kērnijs.
Referendums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Mārciņas vērtība nokritusies līdz zemākajam punktam 31 gada laikā.Referenduma dēļ strauju lejupslīdi piedzīvoja ne tikai britu mārciņas vērtība, bet arī samazinājās cenas akciju un naftas tirgos.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 28.jūlijā, mudināja Lielbritāniju nekavējoties īstenot iedzīvotāju vairākuma izteikto gribu, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES).
Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret– 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
EP aicina Lielbritānijas valdību ievērot cilvēku demokrātiski pieņemto lēmumu, sākot nekavējoties īstenot izstāšanās procedūru, proti, īstenojot līguma par ES 50.pantu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt izstāšanās sarunas.
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
