Rasnača amats mata galā
Tuvojoties vēlēšanām, ik reize, kad politiķis var atrādīties savam vēlētājam, ir zelta vērtē. Tādēļ, lai paspētu piedalīties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumos, Saeima ceturtdien debašu vidū līdz nākamajai nedēļai pārtrauca sēdi, kurā deputātiem jābalso par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Intrigu par parlamentāriešu balsojuma rezultātu šāds lēmums neuzturēs, jo parlamenta vairākumu veidojošās koalīcijas partneri apņēmušies valdību negāzt. Tiesa, ministra gāšanas mēģinājuma gaismā kļuvuši skaidrāki dažu deputātu nākotnes plāni, raksta NRA.lv.
Prasa atbildību
Ceturtdien Saeimai bija jāizskata pat divi Dz. Rasnača demisijas pieprasījumi. Vienu no tiem iesniedza pie frakcijām nepiederošais deputāts Romāns Mežeckis, kurš pieprasījumam desmit nepieciešamo parakstu skaitu bija sameklējis opozīcijā esošās Saskaņas frakcijā. Otru pieprasījumu iesniedza Latvijas Reģionālā apvienība un tai tuvie pie frakcijām nepiederošie deputāti ar organizācijas premjerministra amata kandidātu priekšgalā.
Abu iesniegumu parakstītāji uzskata, ka Dz. Rasnača vadītā Tieslietu ministrija un viņš pats personīgi ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu, līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par tiem likumpārkāpumiem, kas saistās ar nozari. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus, pauž opozicionāri.
Un viņi nav vientuļi savā pārliecībā. Nacionālo apvienību pārstāvošais Dz. Rasnačs savu amatu saglabās, pateicoties tikai koalīcijas līgumam un koalīcijas politiķu pārliecībai, ka dažus mēnešus pirms vēlēšanām gāzt valdību nav prātīgi. Ar dažādu kalibru pārmetumiem par nespēju sakārtot maksātnespējas lietas debatēs uzstājās gan Zaļo un zemnieku savienības, gan Vienotības pārstāvji.
Komunistiskā genocīda upuru atceres dienu savā «pēdējā vārdā» piesauca Dz. Rasnačs. «Virkne deputātu, kuri iesnieguši demisijas pieprasījumu, izvēlējušies atceres dienu, kad pieprasījumu skatīt, tāpēc izvairīšos no jebkādiem jūsu izprovocētiem emocionāliem uzplūdiem,» solīja ministrs. Solījumam viņš bija uzticīgs un nosvērtā tonī deputātiem skaidroja, ka pēdējos gados ļoti daudz paveikts, lai maksātnespējas administratoru darbs tiktu regulēts aizvien labāk. Par to liecinot arī daudzo ekspertu, kuri vēl pirms dažiem gadiem sistēmu kritizēja, uzslavas par sasniegto. Savukārt viņa demisijas pieprasīšanu iniciējuši krimināli elementi, kuriem izmaiņas sistēmā traucē tumšo rūpalu.
Uz pareizā ceļa
«Šis negodīgais daudzmiljonu bizness ir aizskāris tos, kuri ir saistīti ar kriminālām aprindām. Šis bizness bija saistīts ar daudziem no tiem cilvēkiem, no tiem 118 administratoriem, kuri ir zaudējuši mandātu. Un, protams, turpinot šīs reformas, šo biznesu zaudēs vēl vairāki (..) Mēs esam uz pareiza ceļa, un neviens mani no šī ceļa nenovērsīs – ne apmaksāti pastnieki, ne cilvēki, kas bēg no televīzijas tiešraides,» pauda ministrs, apšaubāmos sakaros vainojot R. Mežecki.
To, ka tieši Nacionālā apvienība pēdējos desmit gadus vadījusi Tieslietu ministriju, uzsvēra Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Kārlis Seržants. «Noklausoties Rasnača kunga stāstā par padarīto, tomēr gribētos atgādināt, ka Nacionālās apvienības biedri Tieslietu ministriju pēdējo 12 gadu laikā vada desmit gadus, tā ka drīzāk visi tie darbi ir pašu sataisīto kļūdu labojums,» teica politiķis, kurš uzskata, ka maksātnespējas administratoriem, kuri nereti ļoti īsā laikā tiek pie miljoniem lielām atlīdzībām, vajadzētu kļūt par Tieslietu ministrijas ierēdņiem ar «cietajām» algām un prēmijām par katru maksātnespējīgo uzņēmumu, kura darbību administrators spējis atjaunot.
«Vai esmu apmierināts par viņa [Dz. Rasnača] darbību? Ne es, ne Vienotības frakcija nav apmierināta par viņa darbību. Jā, mēs neesam apmierināti,» formālu neuzticību Dz. Rasnačam pauda arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri un nepalaida garām iespēju ieknābt arī ZZS pārstāvošajam premjerministram Mārim Kučinskim.
«Šajā Saeimā līdz šim ir deviņi neuzticības pieprasījumi pret ministriem. Salīdzinot ar 11. Saeimu un 10. Saeimu, ir tikai viens pieprasījums. Šeit ir jautājums ne tikai par tieslietu ministra atbildību, šeit ir jautājums arī par Ministru prezidenta atbildību. Tas nozīmē, ka valdībai kaut kādā veidā, valdības vadītājam arī jāuzņemas atbildība par notikumiem katra ministra jomā,» aicināja deputāts un atgādināja, ka, par spīti neapmierinošajam Dz. Rasnača veikumam, Vienotība demisiju neatbalstīs.
Debates par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu turpināsies 20. jūnijā, bet ceturtdien nedaudz skaidrāki kļuva dažu deputātu plāni uz 13. Saeimas vēlēšanām.
Piesliesies opozīcijai?
Zināms, ka Vienotībā bija daži deputāti, kurus bija grūti, taču ne neiespējami pierunāt ievērot koalīcijas līgumu un neatbalstīt tieslietu ministra demisijas pieprasījumu. Taču viens nebija pārliecināms.
Partiju oficiāli pametušais, bet Vienotības frakcijā darbu turpinājušais Anrijs Matīss paziņoja, ka, par spīti koalīcijas līgumam un frakcijas disciplīnai, atbalstīs demisijas pieprasījumu. Šādas pozīcijas dēļ viņš oficiāli pārtrauca darbību Vienotības frakcijā.
Ņemot vērā, ka līdzīgā situācijā, pametot Vienotības frakciju pēc balsojuma par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no tā dēvētās oligarhu lietas vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas amata, pievienošanos Zaļo un zemnieku savienībai apliecināja Viktors Valainis un Inesis Boķis, var gandrīz droši pieņemt, ka A. Matīss nākamajās vēlēšanās piesliesies kādai no opozīcijas partijām. Viņš neslēpj, ka ir saņēmis vairākus uzaicinājumus, taču pagaidām neatklāj, no kurām partijām un kura saņēmusi viņa piekrišanu. Saeimas namā gan aizvien vairāk spēkā pieņemas runas, ka viņš savu politisko nākotni saista ar Saskaņu.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
