Raimonds Munkevics: Visa šī lieta bija provokācija
Pirms dažām dienām no Centrālcietuma iznākušais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ir manāmi novājējis. “Būdams cietumā, zaudēju desmit kilogramus. Tas ir vienīgais ieguvums šo mēnešu laikā,” optimistiski smaidīdams, teic R. Munkevics.
Vai ir vēl citi ieguvumi? Iespējams, ir. Taču svarīgākais, pēc Munkevica domām, ir tas, ka viņš beidzot apjautis, ko īsti nozīmē brīvība pēc nepilnu trīs mēnešu ieslodzījuma. Par to, kas notika pirms 2010. gada 18. maija un pēc tam, kad R. Munkevicam uzlika rokudzelžus, lasītāju uzmanībai šī NRA.lv intervija.
– Jūrmalas deputāte Iveta Blaua publiski atzina, ka doma par Munkevica atbrīvošanu neesot patīkama, jo “dzīvē daudz kas notiek”. Arī deputāte Marija Vorobjova, kas arī liecināja pret jums, neesot droša. Atgādināsim lasītājiem: jūs tiekat apsūdzēts par to, ka esat piedāvājis kukuli Blauai. Tagad izskatās, ka abām deputātēm ir bail no jums. Kā vērtējat abu tautas priekšstāvju attieksmi pret jums?
– Kopš atrados apcietinājumā, dzirdēju daudzus paziņojumus. Bet šādām runām nav nekāda pamata. Kamēr biju cietumā, man nebija nekādu ierobežojumu sazināties ar dažādām personām: es varēju rakstīt vēstules, reizi nedēļā man bija telefonsaruna, es sazinājos ar ģimenes locekļiem un savu advokātu. Tagad visas liecības ir sašūtas sējumos un nodotas tiesai, tur nekas nevar mainīties. Tad no kā jābaidās?
– Un tomēr viņas, šķiet, baidās.
– Jāsaprot tas, ka… Visa šī lieta bija provokācija.
– Kas to organizēja?
– To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas – E. V.) biedrs Māris Dzenītis.
– Jūs esat pārliecināts, ka ir tieši tā?
– Jā. To organizēja viņš kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedeva diktofonu Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm.
– Noklausītajā telefona sarunā kāds vīrietis iztaujā Blauu par “summām”, ko varētu viņai iedot, lai viņa neaiziet uz domes sēdi, kurā balsos par Munkevica palikšanu amatā. Vēl deputāte vaicā, kāpēc pats Munkevics par to nerunā, vīrietis atbild: “Es tāpēc runāju.” Sarunas nobeigumā deputāte vaicā: “Cik Ilmārs (iespējams, JD deputāts Ilmārs Ančāns – E.V.) ir ieinteresēts šajā pasākumā?” Uz to vīrietis atbild: “Ar Ilmāru vakar vienojāmies. Viņš ir tāds interesants cilvēks, brīžiem nesaprotams, bet brīžiem… lēnā garā ceļ savu mājiņu…” Deputāte: “Nu tad viņam tagad pietiek savas mājiņas celšanai?” Vīrietis: “Nē, nu pēc mūsu laikiem, jā.” Kas tad īsti runāja ar deputāti Blauu?
– Tiek uzskatīts, ka tās ir sarunas ar Normundu Pīrantu. Cik tās ir patiesas, cik montētas – nezinu.
– Labi, pieņemsim, Pīrants runāja ar Blauu un kaut ko viņa piedāvāja. Jūs arī runājāt ar deputātiem pirms balsojuma?
– Es runāju ar daudziem. Taču, ja Blaua domā, ka esmu kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecas uz balsojumu par manu amatu, tas ir mēģinājums to visu sašūt kopā un mani nolikt par galveno vainīgo. Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko kādam devis.
– Bet kas jums liek domāt, ka to visu noorganizējis Dzenītis kopā ar Vilnīti?
– To es redzu pēc sniegtajām liecībām.
Autors: Elita Veidemane / NRA.lv
