Puse lielsaimniecību pieder ārvalstniekiem
Lauksaimniecības zemju tirgū pagājušais gads nesa vairākas izmaiņas – 1. maijā pārstāja darboties 20 gadus ilgušie ierobežojumi ārvalstu fiziskām personām iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) Latvijā, savukārt ar 1. novembri stājās spēkā jauni ierobežojumi zemes iegādei, kas skar gan Latvijas, gan citu valstu pilsoņus un uzņēmumus.
Ārvalstnieki zemi pērk caur SIA
Pagaidām ne Zemkopības ministrija, ne arī Valsts zemes dienests (VZD) nav veicis analīzi, vai pagājušā gada izmaiņas devušas cerēto. VZD rīcībā nav informācijas, ka pēc ierobežojumu atcelšanas ārvalstnieki pa galvu pa kaklu būtu metušies pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā. Ārvalstnieku (fizisku personu) dalība LIZ tirgū pērn bija mazāka nekā 0,5% no tirgū nonākušās platības.
Taču tas nenozīmē, ka ārvalstniekus neinteresētu Latvijas zeme. Tā tika un tiek pirkta ar juridisku personu, tas ir, SIA, palīdzību. Saskaņā ar VZD informāciju SIA ar ārvalstu kapitālu darījumi lauksaimniecības zemes tirgū pērn bija aptuveni 23% no kopējā LIZ tirgus.
Ierobežojumi samazina aktivitāti
VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Vīgante NRA.lv stāstīja, ka pēdējos divos gados LIZ tirgus aktivitāte turējusies visai konstanta – ik mēnesi tika reģistrēti aptuveni 700 darījumu. Šāda situācija bijusi līdz pagājušā gada oktobrim, kad darījumu skaits pieaudzis divkārt. Viņa to skaidro ar pagājušā gada novembrī ieviestām izmaiņām lauksaimniecības zemju iegādē. Saskaņā ar likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumiem viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes, zemes pircējam ir jābūt lauksaimnieciskās darbības pieredzei vai vismaz attiecīgai izglītībai. Visi tie, kuriem šī prasība pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā būtu šķērslis zemju iegādei, steidza zemi nopirkt oktobrī. Savukārt novembrī LIZ tirgus aktivitāte saruka līdz 300 darījumiem mēnesī, tas ir četras reizes mazāk nekā oktobrī.
Pagājušā gada sākumā Latvijā bija 16 saimniecības, kuru īpašumā bija vismaz 2000 ha LIZ. Lielākoties tās pieder SIA, atsevišķos gadījumos arī zemnieku saimniecībām, bet ne fiziskām personām. Aptuveni 44% no šīm lielajām saimniecībām piederošajām LIZ bija ārvalstnieku – galvenokārt Zviedrijas un Dānijas kapitāla – īpašums.
Zemi pērk mazāk, bet dārgāk
VZD secinājis, ka ar katru gadu pārdotās lauksamniecības zemes apjoms samazinās – 2012. gadā tādi bija 52 tūkstoši ha, 2013. gadā – aptuveni 50 tūkstoši ha, 2014. gadā – aptuveni 45 tūkstoši hektāru. Tai pašā laikā zemes cenas Latvijā aug. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības zemes cena pieaugusi seškārt. Pērn dārgākās lauksaimniecības zemes (pērkot vairāk nekā 3 ha) bija Skrīveru, Kokneses un Bauskas novados, kur vidējā cena par hektāru pārsniedza 2000 eiro. Savukārt vislētāk lauksaimniecības zemi pagājušajā gadā varēja iegādāties Alūksnes novadā, par hektāru maksājot mazāk nekā 500 eiro.
Sertifikāti vairs neder
S. Vīgante skaidroja, ka normatīvie akti neparedz, ka darījuma ceļā LIZ varētu iegūt par sertifikātiem. Privatizācijas sertifikāti izmantojami tikai atsevišķos gadījumos zemes reformas laikā iegūto īpašumu izpirkšanai šauram personu lokam – tie ir bijušie zemes īpašnieki (mantinieki), kuriem zeme Latvijā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam, kuriem tā zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā un pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas tā pārsniedz līdz 1940. gada 21. jūlijam bijušā zemes īpašuma platību.
Lauksaimniecības zemju iegādes noteikumi fiziskām personām
• tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējam Latvijā
• nedrīkst būt nodokļu parādi
• jābūt izpildītai vismaz vienai no prasībām:
– pēdējo triju gadu laikā vismaz gadu persona ir saņēmusi platības vai tiešos maksājumus
– vismaz 1/3 no ieņēmumiem trīs gadus ir bijusi no lauksaimniecības
– persona ir ieguvusi lauksaimniecisko izglītību
• zemes pircējam ir rakstiski jāapliecina, ka zeme tiks izmantota lauksaimniecībai
Lielo lauku saimniecību (virs 2000 ha) īpašnieki pēc kapitāla izcelsmes valsts
no kopējā %
Austrija 2
Kipra 2
Vācija 2
ASV 4
Dānija 9
Zviedrija 25
Latvija 56
Avots: VZD, NRA
VIEDOKLIS
Raimonds Miltiņš, Swedbank lauksaimniecības konsultants, eksperts:
– Jārēķinās, ka lauksaimniecības zemes cena saglabājas augsta un, lai gan tirgū ir gan potenciālie pircēji, gan pārdevēji, pastāvot iegādes ierobežojumiem, kopējā realizēto darījumu aktivitāte samazinās. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas vienā reģionā var atšķirties pat par 100%, jo viss ir atkarīgs no konkurences un pirktspējas tuvākajos kaimiņos. Ilgtermiņā gaidāms lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu kāpums, jo tā saucamo brīvo tirgus lauksaimniecībā izmantojamo zemju, ko lauksaimnieki iznomā, paliek arvien mazāk.
Ilze Šteinfelde
