Puse Latvijas iedzīvotāju gatavi maksāt vairāk par pirmās nepieciešamības pārtikas precēm
Baltic International Bank veiktajā aptaujā noskaidrots, ka, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu attīstību, puse no iedzīvotājiem būtu gatavi atteikties no importētām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, piemēram, maizes, piena produktiem, olām, gaļas un zivīm, izvēloties vietējos ražojumus.
Šo atbildi izvēlējās 50% respondenti, savukārt otra populārākā atbilde, ko nosauca 40% iedzīvotāji bija našķi jeb šokolāde un cepumi. Trešajā vietā ierindojas alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, ko norādīja 23% respondentu. “Pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji tāpat kā uzņēmēji piedzīvojuši dažādus satricinājumus, kad nācies sastapties gan ar ierobežojumiem, gan arī darba pārorganizēšanu,” saka Baltic International Bank Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ilze Vītola, “veicot šo aptauju, vēlējāmies noskaidrot, kuras nozares cilvēki ir gatavi atbalstīt ar saviem maciņiem, izvēloties nevis importa, bet vietējos ražojumus, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību un izaugsmi.”
Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka ievērojami mazāk jeb tikai 43% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem būtu gatavi maksāt vairāk par pārtikas precēm pretstatā cilvēkiem, kuriem ir 50 līdz 59 gadi, kuri šo atbildi izvēlējās 54% gadījumu. Līdzīga tendence vērojama arī ar našķiem, jo tikai 32% būtu gatavi par tiem maksāt vairāk, bet cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem šo atbildi izvēlējās krietni biežāk jeb 47% gadījumu.
Lai gan Latvijā vēl arvien daudzi iedzīvotāji pirmo uzmanību pievērš preču cenām, veiktajā aptaujā, kur tika vaicāts, no kādām importa precēm Jūs būtu gatavs atteikties par labu vietējiem ražojumiem, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu attīstību, tikai 21% respondentu pauda, ka nav gatavi maksāt vairāk par mūsu pašu precēm, ierindojot šo atbildi ceturtajā vietā.
“Šie rezultāti spilgti iezīmē tās nozares, kurām ir milzīgs potenciāls augt ne tikai eksporta tirgos, bet arī vairojot vietējo pircēju uzticību, palielinot viņu vidū saražotā pārdošanas apjomus. Manuprāt, mūsu patriotisma stiprināšana, aicinot importa preču vietā izvēlēties Latvijas preces, noteikti varētu būt labs atbalsts Latvijas uzņēmumiem, par ko būtu jādomā gan valstiskā līmenī, gan arī individuāli katram pašam,” saka I.Vītola.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Mēs kā lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā nenogurstoši aicinām ikvienu izvēlēties Latvijā radītas preces un pakalpojumus, jo tikai tā varam veicināt ekonomikas attīstību, kā arī valsts un ikkatra no mums labklājību. Jau pirms samērā daudz gadiem izveidojām kustību “Latvijas labums”, ar mērķi veicināt vietējo ražojumu atpazīstamību, veidojot izpratni par to, ka pērkot mūsu uzņēmumu preces, nauda neaizplūst prom, bet paliek tepat ekonomikā, nodrošinot darbavietas un ļaujot biznesam attīstīties. Es ceru, ka nākamreiz, dodoties uz veikalu, katrs aizdomāsies un savā groziņā ieliks Latvijas preces nevis importētās, tādējādi vairojot Latvijas labumu.”
Nedaudz retāk jeb 18% tika izvēlēta atbilde, ka izvēlētos Latvijā ražotas rotaļlietas, bet 16% iedzīvotāji pauda, ka ir gatavi maksāt nedaudz vairāk par sadzīves ķīmijas precēm, kā arī mēbeļu un interjera precēm.
Iedzīvotāju aptauju pēc Baltic International Bank pasūtījuma veica pētījumu kompānija Norstat 2021.gada augusta sākumā. Tajā piedalījās vairāk nekā tūkstoš Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
