Protestanti aicina ļaut nedzemdējušām sievietēm kļūt par olšūnu donorēm

Aptuveni piecdesmit cilvēku ceturtdien, 9.jūnijā, pie Saeimas piketēja, aicinot deputātus nepieņemt strīdīgos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā un ļaut nedzemdējušām sievietēm kļūt par olšūnu donorēm.

Saeima ceturtdien bija plānojusi šo likumu skatīt trešajā un galīgajā lasījumā, tomēr tehnisku sarežģījumu dēļ tas tika atlikts. Protestētāji norādīja, ka ir gatavi pulcēties vēlreiz dienā, kad likums tiks skatīs. Viņi uzsver, ka “cilvēka ķermenis nav valsts īpašums”, līdz ar to viņiem nav tiesības par to lemt.

Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, Saeimas likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. “Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku – iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora. Likumu paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete. Lai arī sabiedrībā ir diskusija par šāda Veselības ministrijas rosināta ierobežojuma nepieciešamību, komisijā nav saņemti priekšlikumi par šādas normas izslēgšanu no likumprojekta,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Tāpat kā līdz šim par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki – vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

“Komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni neviennozīmīgi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām,” likumprojekta virzību iepriekš raksturoja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Likumu paredzēts papildināt ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ģimenes ārsta vai cita speciālista (psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju). Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018.gada.

Savukārt likuma pretinieki ir izveidojusi iniciatīvu portāla “Manabalss”, kurā aicina balstot par to, lai sievietēm pašām būtu tiesības lemt par savu ķermeni.

“Neļausim Saeimai atņemt sievietes tiesības pašai lemt par savu ķermeni un reproduktīvo veselību-pašai lemt, vai un kad dzemdēt, vai un kad ziedot savas olšūnas! Aicinām Saeimu nepieņemt veselības ministra G.Belēviča (ZZS) ierosinātos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ierobežojot sievietes tiesības ziedot savas olšūnas, turpmāk šādas tiesības paredzot tikai dzemdējušām sievietēm. Turklāt savu priekšlikumu G.Belēvičs nav pamatojis ar zinātniskiem pētījumiem vai medicīniskiem pierādījumiem,” norāda iniciatīvas ierosinātāji.

Pašlaik iniciatīvu parakstījuši 1440 cilvēki. Lai to virzītu izskatīšanai Saeimai nepieciešami vēl 8560 paraksti.

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/