Prezidents uzsver nepieciešamību stiprināt izpildvaru
Andris Bērziņš ceturtdien, 18.jūnijā, pēdējo reizi Valsts prezidenta amatā uzrunājot Saeimas deputātus, aicināja atbildīgajā valsts budžeta un citu likumdošanas aktu pieņemšanas procesā gan šajā, gan nākamajos gados ņemt vērā valsts iedzīvotāju labklājībai un drošībai nozīmīgos jautājumus.
Prezidents uzsvēra, ka nozīmīgu daļu ikdienas darbā veidoja sadarbība ar Saeimu, atzīmējot, ka atzinīgi novērtē kopīgo darbu likumdošanas procesā, arī attiecībā uz saviem likumu ierosinājumiem un otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumiem.
“Attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām, savā darbības laikā esmu vairākkārtīgi vērsies Saeimā, lai piedāvātu izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos. Kopā rosināju grozīt 16 likumus, kā arī vairākiem likumprojektiem iesniedzu balsojamus priekšlikumus. Tāpat izdevu vairākus rīkojumus jomās, kuros sadarbībā ar izpildvaru centāmies risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus.Piemēram, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Valsts prezidenta kanceleja un vairākas ministrijas piedāvāja ieviest ministru noteikumus,” sacīja Bērziņš, aicinot arī turpināt darbu pie pārējiem iniciatīvas likumprojektiem.
Tāpat Bērziņš uzskata, ka agri vai vēlu būs jāpalielina valsts finansējums politiskajām partijām, lai samazinātu interešu grupu ietekmi lēmumu pieņemšanā politiskajās partijās. Ievērojams valsts finansējuma īpatsvars politisko partiju budžetos ir Eiropas valstīs plaši pieņemta prakse.
“Lielākoties manis piedāvātās iniciatīvas, tikušas iestrādātas normatīvajos aktos. Tomēr ir viena iniciatīva, kurai tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība, bet kura tā arī nav tikusi pieņemta. Uzskatu, ka darbs jāturpina pie likumdošanas iniciatīvas izpildvaras stiprināšanas jomā, par ko esmu uzrunājis deputātus jau vairākkārt.”
“Likuma jaunā redakcija būtu ievērojami ietekmējusi hipotekāro kredītu ņēmēju izvēles brīvību, apdraudētu valsts atbalstītās pirmā mājokļa iegādes programmas īstenošanu un būtiski samazinātu darbaspēka mobilitāti attālajos reģionos. Lai arī pieņemtie grozījumi pirmajā brīdī varēja šķist vilinoši, tomēr minētie faktori neapšaubāmi veicinātu turpmāku iedzīvotāju emigrāciju, kas ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas nākotnei. Esmu gandarīts, ka 12.Saeimas deputāti novērtēja riskus un pieņēma izlīdzsvarotāku lēmumu, situāciju labojot,” sacīja Bērziņš.
Prezidents aicināja atbildīgajā valsts budžeta un citu likumdošanas aktu pieņemšanas procesā gan šajā, gan nākamajos gados ņemt vērā valsts iedzīvotāju labklājībai un drošībai nozīmīgos jautājumus.
“To vidū noteikti jāmin ne tikai valsts ārējās drošības stiprināšanas uzdevums, bet arī administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas nepieciešamība. Administratīvi teritoriālā reforma ir atslēga daudziem sasāpējušajiem jautājumiem, it īpaši ar izglītību un veselības aprūpes jomu saistītajiem, kas neatliekami jārisina, lai nodrošinātu veselības aprūpes un izglītības pieejamību un kvalitāti valstī, it sevišķi, lauku apvidos un mazajās pilsētās,” sacīja Bērziņš, uzsverot, ka pieminētie darbības virzieni ir tikai neliela daļa no plašā jautājumu loka, ar kuriem deputātiem nāksies saskarties jau nākamajā Saeimas rudens sesijā.
