Prezidenta atteikšanos no vēstures padomnieka vērtē kā pārsteidzību
Šonedēļ Valsts prezidenta kancelejā darbu beidz padomnieks Antonijs Zunda. Tas nozīmē, ka, sākot ar piektdienu, Valsts prezidentam vairs nebūs eksperta, kurš konsultēs vēstures un mazākumtautību jautājumos.
Nevienam no prezidenta komandas cilvēkiem nav vēsturnieka izglītības, nedz arī vērā ņemamas pieredzes vēstures jautājumu izzināšanā, kas ļautu izprast Latvijai sensitīvās 20. gadsimta vēstures mijiedarbību ar pašreizējo politiku un izvērtēt attiecību kontekstus ar citām valstīm. Protams, joprojām strādā Latvijas vēsturnieku komisija, ko 1998. gadā dibināja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šīs komisijas locekļus uz savu pilnvaru laiku apstiprina Valsts prezidents, viņam ir tiesības veikt arī citas izmaiņas. Taču vēsturnieku komisijas pienākumos neietilpst tādas funkcijas, kādas līdz šim veica vēstures padomnieks. «Ceru, ka nākamais prezidenta solis nebūs vēsturnieku komisijas likvidēšana,» skumji pajoko tagadējais komisijas vadītājs profesors Inesis Feldmanis.
«20. gadsimta vēsture ir sarežģīta. Situācija Latvijā ir tik sarežģīta šajā jomā, ka vēstures padomnieks ir vajadzīgs. Ļoti nožēloju to Valsts prezidenta lēmumu. Mēs ar Zundas kungu labi sadarbojāmies. Bijām nopietnu vēstures politiku iesākuši un virzījuši. Tik daudz ir izdarīts! Un, ja šajā situācijā to maina, mani tas sāpināja,» emocijas neslēpj I. Feldmanis. Viņš arī akcentē A. Zundas ieguldījumu, veidojot Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisiju, sakot: «Es un Zundas kungs ieguldījām visu enerģiju, lai lieta iet uz priekšu.»
A. Zunda ir Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis un, pēc I. Feldmaņa teiktā, tāds joprojām paliek. Viņš Valsts prezidenta padomnieka amatu vēstures jautājumos pildīja arī iepriekšējo Valsts prezidentu pilnvaru laikā – kopš 2000. gada.
Politologs Kārlis Daukšts arī uzsver nepieciešamību pēc profesionāla padomdevēja, kas diplomātijā ir kā locis, kurš spēj apiet zemūdens akmeņus un izlavierēt starp dažādiem ideoloģiskajiem strāvojumiem. Viņš saka – šādu Valsts prezidenta lēmumu nodēvēt par kļūdu būtu pārāk skarbi teikts, tomēr politologs nesaskata loģisku pamatojumu un caurspīdīgumu šī lēmuma konsekvencēs. Neesot arī skaidrs, vai šāds lēmums liecinot par kādu virzienu maiņu. Tāpēc viņš uzskata, ka prezidenta kancelejas sadarbība ar sabiedrību ir vāja.
Prezidenta preses sekretāre un padomniece Līga Krapāne Neatkarīgajai pirms vairākām dienām skaidroja, ka par A. Zundas pārziņā esošajām funkcijām turpmāk atbildēšot citi padomnieki. K. Daukšts aizrāda, ka cilvēce par politiku zina un spriež jau 2000 vai pat 3000 gadus, tomēr tas nenozīmē, ka visi ir lietpratēji šajā jomā.
«Protams, prezidents ir suverēns lēmumu pieņemšanā. Viņam ir savs skatījums uz vēsturi, liela dzīves pieredze, viņš ir dzīvojis dažādos vēstures laika posmos,» saka politologs, bet tik un tā uzsver, ka padomnieks vēstures jautājumos ir vajadzīgs. «Politikā jābūt profesionālai pieejai. Atsevišķas valstis joprojām veic vēstures politiku pret Latviju. Austrumeiropas vēstures politika ir būtiska mūsdienu politikas sastāvdaļa. Šeit ir vajadzīga stratēģija, ņemot vērā sarežģītās attiecības ar Krieviju. Tas prasa profesionālu padomdevēju, kurš pārzina ne tikai historiogrāfiju, bet arī ideoloģisko konstrukciju strāvojumus un citus jautājumus, kas ietekmē mūsdienu politiku,» pamato K. Daukšts.
Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš pavēstījis, ka savas prezidentūras otrajā gadā vēlas vairāk fokusēties uz reģionālo attīstību, lauksaimniecību un Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku.
