Premjers neredz pamatu mediķu bažām saistībā ar Veselības likumu
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neredz pamatu mediķu bažām, ka veselības aprūpes finansēšanas likumā varētu būtiski mainīties skaitļi, kas raksturo medicīnai atvēlamo finansējumu.
Jaunais veselības aprūpes nozares finansēšanas likums jāpieņem līdz 1.janvārim. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu. Kā norādījis arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, “atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām”.
Arodbiedrība brīdina, ka lēmusi arī par iespējamām protesta akcijām gadījumā, ja kāds mēģinās likumprojekta pieņemšanu novilcināt vai arī svītrot no tā konkrētas finanšu garantijas.
Premjers gan noraida mediķu bažas, norādot, ka tas ir jauns likums, nevis likuma labojumi, tāpēc nevajadzētu to skatīt steidzamības kārtā. Intervijā LTV “Rīta Panorāma” Kučinskis uzsver, ka gan mediķiem, gan politiķiem ir būtiski, lai likumā skaidri parādītos virzība uz veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta un arī “aizmetņi pārvaldībai”, lai būtu drošība, kā finansējumu izmantos.
“Tas no likuma nav pazudis, pārējais ir Saeimas komisijas rokās,” sacīja premjers.
Jau ziņots, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums jau šonedēļ tiks iesniegts Saeimā un stāsies spēkā no nākamā gada. To pirmdien, 25. septembrī, izskatot Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu, nolēma Ministru kabineta komitejā.
Likumprojekta pašreizējā redakcijā likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Lai mērķi sasniegtu, likumprojekts nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta; veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 milj. euro 2018. gadā, 372,1 milj. euro 2019. gadā un 442 milj. euro 2020. gadā; valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 milj. euro 2018. gadā, 185,5 milj. euro 2019. gadā un 253,5 milj. euro 2020. gadā.
Foto: Valsts kanceleja
