Platjoslas interneta faktiskais interneta ātrums Eiropā neatbilst tam, par ko maksā patērētāji
Eiropā reālais interneta darbības ātrums neatbilst tam, par ko maksā patērētāji, liecina jaunais Eiropas Komisijas (EK) pētījums par fiksētu platjoslas tīklu veiktspēju.
Pētījums atklāj, ka patērētāji saņem vidēji tikai 74% no reklāmās solītā interneta ātruma, par ko viņi maksā.
«Salīdzināmi un uzticami dati no visām ES dalībvalstīm pirmo reizi apstiprina, ka pastāv atšķirība starp solīto un faktisko platjoslas interneta darbības ātrumu. Patērētājiem vajag vairāk šādu datu, lai viņi būtu informēti, veicot izvēli, tāpēc mēs šos pētījumus atkārtosim. Iegūtos pirmos rezultātus uzskatīsim par vēl vienu pierādījumu, ka nepieciešams reāli savienots iekšējais tirgus,» norāda EK priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa.
Daži no pētījuma galvenajiem rezultātiem:
– Ātrdarbības ziņā visuzticamākie ir kabeļu tīkli. Eiropas vidējais rādītājs 74% slēpj lielas atšķirības dažādu tehnoloģiju veiktspējā. xDSL pakalpojumi sasniedza tikai 63,3 % no solītā datu lejupielādes ātruma, taču kabeļu tīkliem šis rādītājs bija 91,4 % un optiskā interneta tīkliem – 84,4 % (skatīt pielikumu).
– Mērot galīgos skaitļos, vidējais lejupielādes ātrums visintensīvākā noslogojuma stundās visās valstīs un visām tehnoloģijām bija 19,4 Mbit/s. Optisko tīklu pakalpojumi bija visātrākie – 41,02 Mbit/s. Kabeļu tīklos ātrums sasniedza 33,10 Mbit/s, bet xDSL tīkli krietni atpalika – vidēji 7,2 Mbit/s.
– Augšupielādes ātrums tik ļoti neatšķiras no solītā. Visā Eiropā vidējais augšupielādes ātrums bija 6,20 Mbit/s (tas atbilst 88 % no reklamētā augšupielādes ātruma). Optiskie tīkli bija visātrdarbīgākie – 19,8 Mbit/s. Tas izskaidrojams ar to, ka daudzos optiskā interneta tīklos datu augšupielādes ātrums ir daudz tuvāks lejupielādes ātrumam. Kabeļu un xDSL tīklos šis rādītājs bija daudz pieticīgāks: attiecīgi 3,68 Mbit/s un 0,69 Mbit/s.
Rezultāti iegūti, izvērtējot rezultātus visintensīvākā noslogojuma stundās, proti, darbdienās no plkst. 19 līdz 23. Šie rezultāti attiecas uz pētījumā izmantoto izlasi, nevis konkrēto valstu platjoslas interneta faktisko tirgu.
Pētījums turpināsies līdz 2014. gada beigām, plānotas vēl divas mērījumu kārtas. Eiropas patērētāji var izmērīt sava interneta pieslēguma ātrumu, pievienojoties brīvprātīgo grupai no visām 27 ES valstīm, Horvātijas, Islandes un Norvēģijas. Vairākiem no viņiem nosūtīs nelielu ierīci, ko varēs pievienot mājas interneta pieslēgumam. Kad līnija netiks izmantota, ierīce veiks automātisku testu sēriju. Tā noteiks platjoslas interneta pieslēguma darbības ātrumu un veiktspēju. Iepazīstieties ar plašāku informāciju.
