Piespiedu zemes nomai noraus jumtu
Nedaudz vairāk nekā pēc diviem mēnešiem zemes īpašnieki no saviem piespiedu nomniekiem – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem – zemes nomā varēs prasīt tik, cik vēlēsies, ja vien Saeima steidzami neradīs alternatīvu risinājumu zemes piespiedu nomai. Šobrīd un vēl līdz 1. maijam piespiedu nomā nevar prasīt vairāk par četriem procentiem no zemes kadastrālās vērtības, kas tāpat daļā gadījumu ir pietiekami liela summa.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopumā 110 970 dzīvokļu. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošās zemes. Lielākā daļa no šīm mājām ir Rīgā (aptuveni 39%). Šādas mājas ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.
Pēc iedzīvotāju sūdzībām par nesamērīgi augsto piespiedu nomas maksu Saeima 2017. gada jūnijā grozīja likumus Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, nosakot, ka nomas maksas griesti ir pakāpeniski jāsamazina no toreizējiem 6% no kadastrālās vērtības līdz 5% 2018. gadā, līdz 4% – 2019. gadā, līdz 3% – 2020. gadā gadījumos, ja zemes un dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties.
Pret šādu samazinājumu savukārt iebilda zemes īpašnieki, uzsverot, ka viņu ienākumi līdz ar to būtiski samazināšoties. Satversmes tiesa, pērn izskatot vairāku zemes īpašnieku iesniegumus, atzina, ka normas, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei. Lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš tika noteikts 2019. gada 1. maijā.
«No 2019. gada 1. maija spēku zaudēs tiesību normas, kas paredz ierobežojumus maksimālajai nomas maksai, ko strīdus gadījumā var noteikt tiesa daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem dalītā īpašumā. Vienlaikus spēku nezaudēs regulējums, ka pusēm par nomas maksu pašām ir jāvienojas (tāds tas ir arī šobrīd). Šādā situācijā, ja puses nevarēs vienoties par nomas maksu, to noteiks tiesa pēc saviem ieskatiem saskaņā ar Civillikuma 2123. pantu. Minētais nemaina to, ka dalītā īpašumā visu iesaistīto personu tiesības uz īpašumu ir aizsargājamas un ir jāpanāk līdzsvars starp šīm interesēm. Līdz ar to līdz brīdim, kad likumdevējs paredzēs jaunu regulējumu, kas līdzsvarotu pušu aizsargājamās intereses, šis līdzsvars būs jānodrošina tiesai,» NRA.lv skaidroja Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas pārstāve Alise Dārzniece.
Zemes piespiedu nomas jautājumu politiķi jau vairākkārt ir mēģinājuši sakārtot, piemēram, jau 2015. gadā, uzsākot darbu pie Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta, kam vajadzētu atrisināt šo problēmu. 2016. gada martā Saeima pirmajā lasījumā to atbalstīja. Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu bija noteikts 2016. gada oktobris, likumprojekts tālāk virzīts netika.
Pagājušā gada beigās jaunā Saeima gan nolēma no iepriekšējā parlamenta sasaukuma pārņemt šo likumprojektu. Regulējums paredz izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemes īpašniekam piederošo zemi.
Taču Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma stāšanas spēkā ir plānota vien 2021. gadā. Tātad vēl pēc teju diviem gadiem, kuru laikā iedzīvotājiem – piespiedu zemes nomas ķīlniekiem – nāksies maksāt nomu. Taču arī zemes izpirkšana nebūs lēta, jo zemes cena tiks noteikta atbilstoši kadastrālajai vērtībai un attiecīgam koeficientam, ja kadastrālā vērtība neatbildīs tirgus vērtībai.
Arī Tieslietu ministrija šobrīd strādā pie jauna regulējuma piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Plašāka informācija par projektu būs pieejama, kad Tieslietu ministrija būs pabeigusi iekšējās konsultācijas un uzsāks projekta publisko apspriešanu, publicējot to Tieslietu ministrija tīmekļa vietnē, uzsvēra A. Dārzniece.
Tiesa, ne visos gadījumos zems īpašnieki iekasē maksimāli iespējamo nomas maksu. Starp 7354 zemes īpašniekiem daļa ir tādu, kuriem nomas maksā pietiek arī ar pāris procentiem no zemes īpašuma kadastrālās vērtības.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pexels
