Piena upes maina virzienu

Lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu, ražotāji, tajā skaitā piena pārstrādes uzņēmumi, cenšas atrast jaunus noieta tirgus.

Pusotra gada laikā šīs nozares uzņēmumiem ir izdevies atrast 20 jaunu produkcijas noieta tirgu. Uz Ķīnu tiek vests saldējums un piens, uz Zviedriju – siers, bet Lietuva lielos apjomos iepērk Latvijā iegūtu bioloģisko pienu. Tomēr, neskatoties uz to, Krievijas tirgus zaudēšanu ar jauniem eksporta tirgiem vēl nav izdevies kompensēt. Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka Krievija bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris trešajās valstīs lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, 2013. gadā uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem 658 miljonu eiro vērtībā. Kaimiņvalsts tirgus zaudēšana viennozīmīgi negatīvi atspoguļojās pārtikas uzņēmumu darbībā, kas rezultātā pavērsās arī pret primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem. Īpaši sāpīgi to izjuta piena ražotāji, jo piena iepirkuma cena samazinājās līdz lī- menim, kas bija zemāks par pašizmaksu, uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēde, kurā tika spriests par jaunu eksporta tirgu apgūšanas procesu pārtikas nozarē.

Piens bērniem Ķīnā

Līdz aizliegumu ieviešanai Krievija bija lielākais piena pārstrādes uzņēmuma Food Union eksporta tirgus, kas veidoja 40% no kopējā eksporta portfeļa. Veicot noieta tirgu pārorientāciju, Food Union pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš kā- pināja savas produkcijas tirdzniecī- bu Latvijā par 40%, Igaunijā – par 49% un Lietuvā – par 27%, papildus meklējot jaunus eksporta tirgus. 2015. gadā uzņēmuma ražotnes Rī- gas piena kombināts un Valmieras piens saņēma Ķīnas HACCAP sertifikāciju, kas ļāva pērn uzsākt saldē- juma eksportu, bet šogad – piena eksportu uz Ķīnu. «Piena produktu eksports uz Ķī- nu ir otrais secīgais solis Food Union ieiešanai šajā tirgū, un, lai arī tā norisēja ilgāk nekā saldējuma eksporta uzsākšana, uzņēmumam tas neapšaubāmi ir pēc apjoma vērienīgāks un nozīmīgāks notikums. Ja turpināsim strādāt kā iecerēts un palielināsim eksporta apjomu, Ķīna visai drīz kļūs par vienu no mūsu svarīgākajiem eksporta tirgiem,» stāstīja a/s Rī- gas piena kombināts valdes priekš- sēdētājs Normunds Staņevičs. Uzņēmums uz Ķīnu ved pienu ar zīmoliem Limbažu piens un Rasa 200 ml iepakojumā, ko Šanhajas lielveikalos pārdod iepakojumos pa vienam vai komplektos pa 16 iepakojumiem. N. Staņevičs atklāja, ka piena pārdošana komplektos Ķīnā nav nekas neparasts, jo Ķīnā pieņemts dāvināt bērniem pienu un tam lieliski noder piens dāvanu iepakojumā. Food Union pienu uz Ķīnu eksportē ar jūras konteineriem vismaz divas reizes mēnesī. Jau līdz šā gada beigām uz Ķīnu plānots aizvest ap 300 tonnu piena, kas naudas izteiksmē ir aptuveni divi trīs miljoni eiro. Savukārt nākamgad uzņēmums no eksporta uz Ķīnu cer iegūt desmit miljonus eiro, sacīja N. Staņevičs. Pēc uzņē- muma prognozēm, Ķīna līdz gada beigām kļūs par vienu no piecām Food Union lielākajām eksporta valstīm, tādējādi ļaujot uzņēmumam daļēji kompensēt zaudējumus, kas radušies Krievijas noteiktā piena produktu importa embargo dēļ. Šogad Food Union ielikusi arī pamatakmeni savai rūpnīcai Ķīnā, ko plānots pabeigt 2017. gada jū- nijā. Tajā uzņēmums plāno ražot sieriņu Kārums un jogurtu. Šobrīd uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 20 valstīm pasaulē. Arnis KLUINIS Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova šķīrusies no uzņēmuma, kas pēdējos gados strādājis ar tādu peļņu, no kādas uzņēmuma īpašnieki varēja kļūt par miljonāriem pēc skaidrās naudas daudzuma, nevis tikai pēc uzņē- muma vērtības. Firmas.lv apliecina, ka I. Koļegova atdevusi savam brālim Mārim Zudānam 50% kapitāldaļu kokapstrādes SIA Pallogs, kurā M. Zudāns ir valdes priekšsēdētājs. Lī- dzās viņam valdē un ar īpašumtiesībām uz otru pusi no uzņēmuma atrodas Elmārs Švirksts. Ļoti noapaļotā izklāstā Pallogs apgroza desmit miljonus eiro gadā. 2012. gada peļņā iegrāmatots kaut mazliet virs viena miljona eiro, turpmākajos gados 0,68 miljoni, 0,55 miljoni un 0,99 miljoni. Grāmatvedības atskaites pacieš visu. Ļoti parastas ir aizdomas par uzņēmumu nodarbošanos ar peļņas slēpšanu, jo peļņa ir ar nodokli apliekams lielums. Citos gadījumos saprotama ir fiktīvas peļņas uzrādīšana, lai pievilinātu uzņēmumam pircējus vai ieguldī- tājus. Palloga gadījumā skandāls sacēlās par to, ka uzņēmums bija uzrādījis peļņu, bet ne tās izmaksu dividendēs īpašniekiem pretēji tam, ka dividenžu saņemšana gadu no gada parādījās valsts ierēdnes I. Koļegovas ienākumu deklarācijās. Publiski redzamā nesakritība bija tik skaidra, ka Valsts ieņē- mu dienestam nācās atdot I. Koļegovas deklarācijas savai Finanšu policijai «resoriskai pārbaudei par, iespējams, izdarītiem noziedzī- giem nodarījumiem». I. Koļegovas ienākumu deklarācijas rāda, ka viņa Palloga juridiski nemaz neiedoto, bet tik un tā saņemto naudu kopsummā virs miljona eiro dažkārt atdevusi un citkārt aizdevusi M. Zudānam vai viņa sievai. «Latvijas uzņēmējdarbības caurmēra līmenī tas nozīmē, ka nekādu dividenžu nav, bet ir shēma, kā uzņēmums tiek pie naudas nelegālo algu izmaksai. (..) Šos pašus simptomus iespējams iztulkot arī savādāk, bet tik un tā ne par labu I. Koļegovai. Piena upes maina virzienu

Siers skandināviem

Skandināvijā nonāk puse no visa Latvijas pienā saražotā siera, tai skaitā arī produkts, ko Latvijā pazīst kā Sniega bumbas. Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens aptuveni pusi no visa saražotā siera eksportē uz Skandināviju. Ziemeļu kaimiņi īpaši ir iecienījuši divus mēnešus nogatavinātos Edamer un Gouda sierus, kā arī ar Sniega bumbas ar zīmolu Trikāta. Kopumā Latvijas piens savu produkciju eksportē uz 11 valstīm. Savukārt Baltijas tirgum uzņē- mums nule sācis ražot pienu ar D vitamīnu un kefīru ar bifidobaktērijām. Šie produkti tiek ra- žoti Igaunijā, bet no Latvijas zemnieku iegūtā piena. «Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Latvijas Lauksaimniecī- bas universitāti un konsultējamies arī ar zinātniekiem Baltijā. Tā rezultātā tapa divi mūsu jaunie produkti – piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kā- dā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē,» NRA.lv uzsvēra Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Bioloģiskais piens ceļo uz Lietuvu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekš- sēdētājs Jānis Šolks atklāja, ka ārvalstīs ir arī liela interese par Latvijā iegūto bioloģisko pienu, tomēr joprojām šī produkcija lielākoties tiek ražota tikai vietē- jam patēriņam. Šķērslis Latvijas bioloģiskās produkcijas nonāk- šanai citu valstu veikalu plauktos ir salīdzinoši augstā cena un katras valsts cenšanās aizsargāt savu piena tirgu, kas īpaši pastiprinājās pēc vispārējās krīzes piena sektorā. Arī J. Dūklavs apliecināja, ka viņš pats personīgi pārliecinājies par Ķīnas un Apvienoto Emirātu interesi par Latvijas bioloģisko produkciju. «Tikai jāsaprot, ka interese nav ne par divām, ne desmit tonnām, bet gan daudz lielāku apjomu. Šobrīd Latvijā lielākais bioloģiskā piena produkcijas pārstrādātājs ir Tukuma piens, kas diezgan ievērojamu daļu savas produkcijas realizē Lietuvā,» sacī- ja J. Dūklavs.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pezibear/https://pixabay.com/en/users/Pezibear-526143//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/