Pie labas veselības mazākums Latvijas tiltu
Tilta sabrukšana Itālijā visā pasaulē izraisījusi pastiprinātas bažas un interesi par dažādu inženiertehnisko būvju drošību. Arī Latvijā ir tilti, kuru tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts, taču sabrukšana nevienam nedraud. Tā vismaz apgalvo inspektori.
Par jebkuru būvi primāri atbildīgs ir tās īpašnieks, un ar tiltiem ir tāpat. Latvijā tilti pamatā pieder vai nu valstij, vai pašvaldībām, un to apsekošana notiek regulāri, tostarp regulāri arī konstatējot, ka tiltam nepieciešams remonts. Kas notiek pēc tam? Lielākoties nekas, jo šāda veida būvju remonts ir dārgs, raksta NRA.lv.
Tāpēc pēdējos trīsdesmit gados tiltu stāvoklis lielākoties tikai pasliktinājies. Remontēti tiek tikai tie tilti, kas citādi būtu jāslēdz satiksmei. Ir gan arī izņēmumi.
Slimāko ārstē pēdējo
Šobrīd Rīgā tiek veikts Augusta Deglava ielas pārvada remonts, lai arī tehniskajās inspekcijās tā stāvoklis novērtēts kā vairumam Rīgas tiltu – apmierinošs. Savukārt vienīgais no 126 galvaspilsētas tiltiem un tuneļiem, kas atzīts par sliktā stāvoklī esošu – pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas – remontēts netiek. Tam gan ir visai racionāls izskaidrojums. Apkaimē dzīvojošo vēlētāju skaits te nav noteicošais, lai gan Brasā to patiešām ir mazāk – tuvumā kapi vien. Rīgas domes Satiksmes departaments skaidro, ka Deglava tilta remontam līdzekļus izdevies piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā kopā ar Daugavas stadiona un tam piegulošās teritorijas rekonstrukciju. Taču arī Brasas tilts nav aizmirsts. 13. septembrī beidzas būvniecības iepirkums, un ir lielas cerības, ka jau oktobrī tiks sākti būvdarbi. Tātad nākamgad tam vajadzētu kļūt par otru inženiertehnisko būvi Rīgas tiltu, pārvadu, estakāžu un tuneļu sarakstā, kuras stāvoklis novērtēts ar teicami. Pagaidām no kopumā 126 objektiem tāda atzīme ielikta tikai vienam – gājēju tunelim un kāpnēm Krasta ielā. 31 būve novērtēta ar labi, bet pārējās 93, un tā ir lielākā daļa, ar apmierinoši. Arī Vanšu tilts, arī Zemitāna tilts, arī Zemgala gatves tilts, kurā iemetusies gangrēna. Izskatās briesmīgi – metāls korodējis, betons drūp nost, armatūra lien laukā. Tomēr izskats nav noteicošais faktors būvju vērtēšanā. Galvenā ir nestspēja.
Galvenais, lai nesabrūk
Kā noprotams no Satiksmes departamenta vēstītā un statistikas datiem, situācija kopumā nav slikta:
«Rīgas tiltu, satiksmes pārvadu, estakāžu un tuneļu stāvokļa novērtējums pēc galvenās inspekcijas slēdziena: apmierinošs – nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa drošs, bet, lai saglabātu tā ilgmūžību, jānovērš konstatētie defekti, tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.»
Vai tilts sabruks vai nesabruks, var aprēķināt matemātiski, un šādi aprēķini arī tiek veikti. «Pēc detalizētas visu konstrukciju apsekošanas nestspējas aprēķinos tiek ievērtētas slodzes – pašsvars, ikdienas satiksmes slodze, gājēju slodze, projektētā slodze, kustīgo slodžu dinamiskā iedarbība. Izmantojot izstrādāto tilta konstrukcijas matemātisko modeli, tiek aprēķinātas slodžu darbības ierosinātās piepūles un pārvietojumi un noteikta tilta nestspēja un tās atbilstība Ceļu satiksmes noteikumos un Latvijas valsts standartā noteiktajām slodzēm.»
Puse sliktā stāvoklī
Tiltu apsaimniekošanā Latvijā netiek ņemts vērā princips, ka gādīgs saimnieks visus darbus veic laikus. Slimnieks tiek ārstēts, kad slimība jau ielaista, bet tas tad gan tiek darīts plānveidīgi. Notiek sistemātiskas inspekcijas, lai monitorētu slimnieka stāvokli. Taču izpildītājiem grūti ko pārmest, ja politiķi nedod naudu. Savukārt politiķi neko nevar iedot, ja tā iztērēta populārākiem mērķiem. Vajadzību valstī ir ļoti daudz.
Uzņēmuma Latvijas valsts ceļi apsaimniekošanā ir 969 tilti, un, ja salīdzina ar Rīgu, procentuāli sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo tiltu ir daudz vairāk – 47%, kas ir teju puse. Saskaņā ar uzņēmuma piesūtītajām aplēsēm, darbu deficīts novērtēts 170 miljonu eiro apmērā.
Patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekama. Taču uz 51 tilta nācies ieviest satiksmes ierobežojumus. Pārsvarā tie esot gabarītu ierobežojumi – masa un platums.
Šogad tiltu remontiem no valsts budžeta atvēlēti nepilni 8 miljoni eiro, un tilti tiek remontēti arī ES fondu finansētajos ceļu būves projektos. Kopumā būvdarbi notiek uz 33 tiltiem. No tiem septiņi tiek pilnībā pārbūvēti, savukārt pārējie tiek atjaunoti, bet trīs – aizvietoti ar dzelzsbetona caurtekām. Lielākie tiltu būvniecības objekti valsts autoceļu tīklā šogad ir tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa Kalkūnos, tilts pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas Pļaviņās, Kaķupītes caurteka uz Vidzemes šosejas Vaivē un tilts pār Abavu Rendā.
TILTI VALSTS CEĻU TĪKLĀ
Kopā 969
Tehniskais stāvoklis
27% labs
26% apmierinošs
34,9% slikts
12,1% ļoti slikts
TILTI UN TUNEĻI RĪGĀ
Kopā 126
Tehniskais stāvoklis
0,79% teicams
24,6% labs
73,8% apmierinošs
0,79% slikts
Dati: Latvijas valsts ceļi un Rīgas domes Satiksmes departaments
Imants Vīksne
Foto: F64
