Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk no Latvijas emigrē sabiedrības vidējais slānis
Pirms dažām dienām Latvijas Zinātņu akadēmijā tika sveikti aizvadītā gada labāko zinātnisko projektu autori sociālajā, ķīmijas, kultūras un vēl vairākās jomās.
Ķīmijā par vienu no galvenajiem atklājumiem tika minēta oglekļa-ūdeņraža saites pārvēršana uz oglekļa-skābekļa un oglekļa-slāpekļa saitēm, kas, zinātnieka E. Sūnas skatījumā, spēs attīstīt farmāciju un uzlabot, piemēram, zaļu ražošana. Kā viņš ar saviem kolēģiem sacīja prezentācijā, šādu ķīmisko reakciju veikšana ir ļoti sarežģīta un prasa daudz līdzekļu, tāpēc tas ir liels solis uz priekšu.
Tāpat arī tikušas izgudrotas jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes izmantošanas metodes. Šāds atklājums ir nozīmīgs, jo biodīzeļa ražošanā no kopējās saražotās masas 10% ir glicerīns, tāpēc to ir jāiemācās izmantot efektīgi, lai lieki neizšķērdētu resursus.
Sociālajā jomā noteikti jāpiemin matemātikas profesora Viktora Hazana veiktais pētījums par emigrācijas tendencēm Latvijā no 2010. līdz 2012. gadam. Pētot emigrējošo latviešu daudzumu, viņš atklāja, ka, salīdzinot 2005. ar 2011. gada datiem, reģistrēto nodarbināto cilvēku daudzums ir palielinājies par 12% procentiem, kas ir milzīgs kāpums. Viņš arī norādīja, ka no reģistrētajiem emigrantiem visbiežāk aizbrauc sabiedrības vidējais slānis, bet no nereģistrētajiem emigrantiem visbiežāk Latviju pametuši iedzīvotāji, kuri pelna pusotru reizi vairāk, nekā sabiedrības vidējais slānis.
Arī augļu selekcijā pagājušogad ir ticis veikts nopietns atklājums. Silvara Ruisa pēc vairāku gadu ilga darba ir izveidojusi jaunu Japānas krūmcidonijas šķirni „Rasa”, kas ir bez ērkšķiem, ar lieliem augļiem un ar agru nogatavošanās laiku. No šiem augļiem arī tiek gatavotas sukādes, kas iekļuvušas „Fruit logistica 2012” labāko desmit produktu vidū. Jāatzīmē arī fakts, ka šī krūmcidonijas šķirne ir pirmā pasaulē.
Kultūras jomā izcēlās Arnolds Otiņš, kurš savācis un apkopojis informāciju par latviešu mūziku PSRS laikā. Kā uzsvēra pats Otiņš, Padomju Savienības laikā lielākā daļa informācijas tika iznīcinātas vai vienkārši netika iespiestas. Viņaprāt, savākt un iearhivēt to ir ļoti būtiski, jo no vēstures ir atkarīga mūsu nākotne, un, ja vēstures nav, tad nebūs arī nākotnes.
