Pēc desmit gadiem Latvijā konstatē bīstamu infekcijas slimību – tularēmiju
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas centrā (LIC) apstiprinājušās aizdomas par kāda Latvijas iedzīvotāja inficēšanos ar retu un bīstamu slimību – tularēmiju, aģentūru LETA informēja LIC. Patlaban infekcija laboratoriski apstiprināta diviem cilvēkiem, teica LIC Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja Jeļena Storoženko.
“Laboratoriski pārbaudot no saslimušajām personām ņemtos materiālus, tajos konstatēta baktērija, kas ierosina saslimšanu ar tularēmiju,” viņa informēja.
Pēdējos desmit gados LIC laboratorijā šāda infekcija apstiprināta pirmo reizi, teica Storoženko. Par rezultātiem nekavējoties tikuši informēti epidemiologi, jo Latvijā tularēmija ir obligāti reģistrējama slimība, uzsver LIC.
Tularēmija ir akūta infekcijas slimība, kas skar cilvēka limfātisko sistēmu, īpaši plaušas, acis un ādu, pastāstīja infektoloģe un stacionāra vadītāja Baiba Rozentāle. Baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur bojātu ādas virsmu, gļotādu un elpceļiem, izraisot izmaiņas limfmezglos. Nonākot asinīs, tularēmijas baktēriju iniciētais patoloģiskais process var radīt sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas bojājumus, skaidroja Rozentāle.
Speciālisti norāda, ka iespējamā inficēšanās ir daudzveidīga – infekcijas avots biežāk ir peļveidīgie grauzēji, ūdensžurkas, arī zaķi un lapsas. Cilvēki var inficēties no slimiem dzīvniekiem, peldoties inficētā ūdenī vai dzerot to, ieelpojot inficētu graudaugu putekļus kulšanas laikā. Infekciju var pārnēsāt arī ērces, odi un dunduri. Inficēties var arī transmisīvi. Tularēmijas perēkļi veidojas, inficētiem grauzējiem migrējot no savas mājvietas uz cilvēku apdzīvotām vietām un tas biežāk notiek vasaras beigās un rudenī.
Atbilstoši inficēšanās veidam rodas dažādas tularēmijas formas – buboņi (blīvi un sāpīgi limfmezgli), čūlas buboņi, acu buboņi, angīnas buboņi, anginozi buboņi, plaušu buboņi un tml. Inkubācijas periods ir ļoti dažāds – tas var ilgt trīs līdz septiņas, dažkārt līdz pat 30 dienām.
Pirmie saslimšanas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, no 38 līdz 40 grādiem, galvas un muskuļu sāpes, vājums, vispārējs nespēks, ēstgribas trūkums, bezmiegs un svīšana, var būt arī vemšana.
Infekciju ārstē ar antibiotikām. Pēc pārslimošanas cilvēkam izveidojas ilgstoša imunitāte – pasaules mediķu prakse liecina, ka imunitāte veidojas uz visu mūžu.
