Pavļuts atklāj populārāko mītu par ACTA
Patlaban populārākais mīts, kāds sociālās saziņas vietnēs tiek izplatīts par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA), ir tas, ka pēc šī nolīguma ratificēšanas interneta lietotājus varēs viegli izspiegot.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā Latvijas Radio ceturtdienas rītā par šādu mītu sacīja visnotaļ lakoniski: «Tās ir pilnīgas muļķības».
Atbildot uz jautājumu, kādēļ tad viņš pieņēma lēmumu apturēt nolīguma ratificēšanu, ministrs sacīja, ka sabiedrība pieprasa diskusiju par šo jautājumu, raksta Apollo.lv.
«Visi būs pamanījuši, ka diskusija [par ACTA] ir prasīta, turklāt tā ir ļoti nepieciešama. Mediji un sociālās saziņas vietnes ir pārpilnas ar bažām, mītiem, nostāstiem. Taču bažas izriet no tā, ka ASV tiek apspriesti pavisam citi tiesību akti, kuriem nav nekāda sakara ar Latviju,» pauda Pavļuts.
Ministrs arī atzina, ka populārākais mīts internetā par šo nolīgumu ir ziņas, ka «tas dos iespēju izspiegot interneta lietotājus, skatīties, ko tie dara».
«Es gribu visus nomierināt – nebūs steidzīga šī nolīguma ratificēšana,» – tā Pavļuts.
Trešdien preses brīfingā ministrs paziņoja, ka lēmumu atlikt ACTA virzību izskatīšanai Saeimā un ratifikāciju pieņēmis, ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā.
Kā atzīst ekonomikas ministrs, proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA skaidrošana Latvijā tika nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.
Pavļuts aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.
«Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums,» norāda ekonomikas ministrs. «Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām.»
Kā skaidro Pavļuts, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.
Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts, un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstoši valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Kā uzskata Pavļuts, ACTA ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze. Ir svarīgi nodrošināt ka turpmākās diskusijās tiktu pārstāvēts visu būtisko pušu viedoklis, tostarp intelektuālā īpašuma radītāju un ražotāju viedoklis, kuru tiesības viltošanas un pirātisma rezultātā tiek aizskartas.
Ministrs īpaši akcentē, ka ACTA nav stājies spēkā – nolīgums stāsies spēkā Eiropas Savienībā (ES) tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.
Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.
Vienlaikus Pavļuts uzsver, ka ACTA tika radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ.
Lai Latvijā attīstītu radošo industriju un inovācijas, ir jārada regulējums, kas aizsargā uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Vienlaikus, ja atsevišķām sabiedrības grupām nav pārliecības par ACTA mērķiem un iespējamo ar tā ieviešanu saistīto jautājumu loku, ir jāveido konstruktīvu dialogu un diskusiju starp visām iesaistītajām pusēm. Te jāsadarbojas arī citām ministrijām, kuru kompetences jomā ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, savu viedokli skaidro ekonomikas ministrs.
ACTA ir starptautisks līgums starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Jau ziņots, ka Latvijas pievienošanās ACTA izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā. Gan nozares uzņēmēji, gan informācijas tehnoloģiju jomas nevalstiskās organizācijas norāda, ka pirms ACTA parakstīšanas nemaz nav bijuši informēti par šādu dokumentu. Februāra vidū plānota arī protesta akcija.
