autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pauž satraukumu par platjoslas interneta attīstību Latvijā

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pauž satraukumu par platjoslas interneta lēno attīstību Latvijā, kā arī par to, ka netiek piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, kas paredzēts šim mērķim.

Šobrīd Latvija atpaliek ne tikai no vidējā Eiropas Savienības līmeņa, bet arī no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Pēc 2010.g. jūlija rādītājiem Latvijā platjoslas interneta piesātinājums ir tikai 18,8 % uz 100 iedzīvotājiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tie ir 25,6%. Ar šiem rādītājiem Latvija ieņem 23. vietu no 28 valstīm.

“Igaunija un Lietuva pēdējo gadu laikā ir aktīvi izmantojušas Eiropas Savienības fondu sniegtās iespējas, lai attīstītu savu platjoslas interneta infrastruktūru. Arī Latvijai būtu pēdējais laiks rakstīt projektu pieteikumus un iesniegt tos ES, lai saņemtu finansējumu, kas šim mērķim ir rezervēts. Pretējā gadījumā digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem tikai palielināsies, un liela daļa Latvijas tā arī paliks digitālajā nomalē,” norāda LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Pateicoties pēdējos gados veiktajai optiskā interneta infrastruktūras izbūvei, Latvija var lepoties ar Eiropā ātrāko internetu, taču kopējā platjoslas interneta infrastruktūras izbūve pēdējos gados Latvijā attīstījusies stipri gausāk nekā kaimiņvalstīs un pārējā Eiropā, norāda S.Bāliņa.

“Ja nozares vadošie spēlētāji neveiktu investīcijas un neattīstītu savus optiskā interneta tīklus, Latvija šobrīd būtu pavisam bēdīgā situācijā, taču arī pašreizējo platjoslas interneta piesātinājumu par īpaši spožu nevar saukt. LIKTA kā nozares asociācija aicina atbildīgās ministrijas aktīvāk rīkoties, lai piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus platjoslas interneta izbūvei arī lauku teritorijās, kur privātiem operatoriem nav komerciāla pamata būvēt tīklu,” aicina S.Bāliņa.

Tā, piemēram, Igaunija un Lietuva katra no ES saņēmušas ap 65 miljoniem EUR, lai izbūvētu optikas pamattīkla infrastruktūru lauku teritorijās.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija 2010.gadā pieņēma Digitālo programmu Eiropai (Digital Agenda), kas paredz līdz 2020.gadam nodrošināt visiem Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi platjoslas internetam, kura ātrums pārsniedz 30 Mb/s, bet 50 % Eiropas mājsaimniecību jānodrošina ātrums vairāk par 100 Mb/s.

Šādi mērķi izvirzīti tādēļ, ka ātram platjoslas internetam ir un būs izšķirīga nozīme visas Eiropas tautsaimniecības attīstībā, līdzīgi kā agrāk elektroenerģijai vai transportam. Digitālās ekonomikas attīstība būs iespējama tikai tad, ja tai pamatā būs plaša un kvalitatīva platjoslas infrastruktūra.

Autors: bizness.lv

Pievienot komentāru