Patērētāju finanšu pratība praksē ir zema, atklāj pētījums

Latvijas iedzīvotāji “ātros” kredītus nereti uztver kā savu “otro maku”, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Trešdien Latvijas universitāte plānots prezentēt pētījumu saistībā ar distances jeb t.s. “ātrajiem” kredītiem. Vienlaikus ar to PTAC informēs par informatīvi izglītojošo kampaņu “Atbildīga aizņemšanās – sauc lietas īstajos vārdos!”

Kā atklāj Vītoliņa, lai arī latviešiem ir sena gudrība “parāds nav brālis”, pētījums liecina, ka daudzi “ātros” kredītus uztver kā savu otro maku un bieži vien ņem tos impulsīvi, neaizdomājoties par to, vai spēs to atdot.

“Finanšu pratība Latvijā patērētajiem nav pietiekama (…) Par to liecina, kādiem mērķiem cilvēki šos ātro kredītus ņem,” norāda Vītoliņa, skaidrojot, ka 38% ņem kredītu rēķinu un parādu atmaksai, 30% – sadzīves preču, tostarp auto iegādei, savukārt 21% elektronikas un sakaru iegādei.

Pēc Vītoliņas domām, šie nav pareizie iemesli. “Cilvēki neapzinās, kādiem mērķiem domāts, katrs kredītu veids,” norādīja PTAC vadītāja.

Vienlaikus viņa piebilda, ka nebanku kredītportfelis pieaug ik gadu, tas nozīmē, ka “ātros” kredītus ņem arvien vairāk.

LU pētījums atklājis, ka patērētāju finanšu pratība praksē ir zema – 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.

Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, savukārt vēl gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.

Foto: Pixabay