Partijas sola lielas algas nezināmā nākotnē
Ja piepildītos visu partiju solījumi pirms 13. Saeimas vēlēšanām, vidējā alga Latvijā būtu 1500 eiro, ārsti uz rokas saņemtu 1700 eiro, pedagogi – 1000 eiro. Lielākas algas būtu arī zinātniekiem, turklāt viņus, tāpat kā tālu no Rīgas dzīvojošos, vispār atbrīvotu no nodokļiem, raksta NRA.lv.
Algu palielināšanu sola teju katra no šajās Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām. Viena daļa aprobežojas ar vispārīgām frāzēm, piemēram, Noteiksim pedagogiem un zinātniekiem valsts civildienesta algas un sociālās garantijas (Rīcības partija). Tajā pašā laika citas partijas ir nospraudušas konkrētus mērķus – 1500 eiro vidējā alga valstī (Jaunā Vienotība); ārstu algas – vismaz 1700 eiro uz rokas, māsiņu algas – vismaz 800 eiro uz rokas (Jaunā konservatīvā partija), divkāršot medicīnas māsu algas, palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī (Attīstībai/Par!); līdz 2020. gadam pedagogu zemāko mēnešalgu paaugstināt līdz 910 eiro (No sirds Latvijai).
Vidējā alga valstī par pilnas slodzes darbu jau šobrīd ir pārsniegusi 1000 eiro uz papīra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Līdz ar to daļa partiju solījumu nemaz nav tik utopiski, jo īpaši ņemot vērā to, ka lielākajai daļai solījumu nav minēti konkrēti termiņi.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka līdz algai 1000 eiro uz rokas (vai aptuveni 1500 eiro uz papīra) ir jāgaida aptuveni 2-3 gadi. Algas turpinās kāpt, bet varbūt ne tik strauji, kā visiem strādājošajiem gribētos. «Situācija budžetā un drīzās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem,» vērtē D. Gašpuitis.
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece ir pārliecināta, ka gada otrajā pusē atalgojuma kāpums nedaudz pieņemsies spēkā. «Gadā kopumā prognozējam, ka vidējā bruto darba samaksa palielināsies par 9%, bet atalgojums uz rokas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs audzis par turpat 11%. Savukārt nākamgad redzēsim nedaudz lēnāku pieaugumu, ap 7%,» prognozē A. Buceniece.
Tā kā nopelnītais it tiešā veidā atkarīgs no nodokļu lieluma, daļa partiju piedāvā reformēt esošo nodokļu sistēmu. No sirds Latvijai saredz iespēju atbrīvot no ienākuma nodokļa vienu no vecākiem ģimenēs ar trim bērniem, savukārt ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem – abus vecākus. Arī Latviešu nacionālisti piecu un vairāk bērnu ģimeņu vecākus sola atbrīvot no sociālā un iedzīvotāju ienākumu nodokļa, savukārt pārējiem samazināt sociālo nodokli par 10% par katru bērnu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim partijas ieskatā būtu jābūt no 7% līdz 15% atkarībā no ienākumiem. Iedzīvotājiem, dzīvojošiem 101 un vairāk kilometru attālumā no Rīgas, vispār tiktu atcelts sociālais nodoklis, PVN pārtikai un apģērbam. Arī zinātniekiem tiešie nodokļi vairs nebūtu jāmaksā.
Latvijas Reģionu apvienība sola neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā, savukārt ZZS nodrošinās stabilu un prognozējamu reformēto nodokļu sistēmu.
Daļa partiju iestājas arī par algu samazināšanu daļai strādājošo, piemēram, Latvijas Krievu savienība grib pārskatīt ierēdņu algu sistēmu, piesaistot tās nevis vidējai, bet minimālajai darba algai, savukārt Latviešu nacionālisti vēlas noteikt, ka budžeta iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās alga nedrīkst būt lielāka nekā Valsts prezidentam.
«Priekšvēlēšanu laikā ir tīkami un populāri runāt par to, ko valsts cilvēkiem un uzņēmumiem iedos – pabalstus, lielākas algas, nodokļu atlaides. Taču, ja cilvēki vienmēr varētu dabūt un darīt to, ko grib, valsts vispār nebūtu vajadzīga, mēs varētu laimīgi dzīvot anarhijā. Ekonomiskās politikas galīgais mērķis tiešām ir uzlabot cilvēku dzīvi, palīdzēt viņiem sasniegt savus mērķus. Taču, lai līdz tam nonāktu, dažkārt ir vajadzīgs piespiest cilvēkus darīt to, ko viņi negrib, piemēram – pārtraukt uzņēmējdarbību, kas pārkāpj kopējos spēles noteikumus, vai vismaz to radikāli mainīt,» uzsver Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ilze Šteinfelde
Foto: Shutterstock
