Partijas cīkstas, kurš labāks pensionāru aizstāvis
Lai gan Saeimas deputāti noraidīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu grozīt pensiju likumu, ļaujot pensionāriem saņemt 50 procentu no mirušā laulātā pensijas kapitāla, tas nenozīmē, ka politiķi noraidījuši atraitņu pensiju ideju. Jau nākamnedēļ Saeimā pulcēsies darba grupa, lai spriestu par izmaiņām pensiju likumā, arī par precīzu atraiņu pensiju variantu.
NRA.lv rakstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem nolēmuši izstrādāt grozījumus likumā, kas ļautu Latvijā ieviest tā sauktās atraiņu pensijas. Priekšlikums paredz pirmo gadu pēc pensionāra nāves maksāt atraitnim vai atraitnei 50 procentu no mirušā pensijas. Šā priekšlikuma autors ir deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa). Viņš, pamatojot priekšlikuma būtību, sacīja, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kur nav ieviesta pārdzīvojošā laulātā pensija, taču pensionāru nabadzības riska līmenis Latvijā ir visaugstākais Eiropā. Gads kā termiņš, kurā atraitnis saņemtu pusi no laulātā pensijas, izvēlēts, jo tieši pirmais gads pēc laulātā nāves materiāli un morāli ir visgrūtākais periods laulātajam, kas pārdzīvojis savu dzīvesbiedru. Visticamāk, šis priekšlikums vēl tiks precizēts, sagaidot Labklājības ministrijas vērtējumu, taču līdz šim ministrijas eksperti pauduši konceptuālu atbalstu. Tāpat Labklājības ministrija veic aprēķinus, cik šādas atraiņu pensijas gadā izmaksās, taču, pēc A. Klementjeva aplēsēm, tie varētu būt 12 miljoni eiro gadā.
Kamēr Sociālo un darba lietu komisija gatavo savu priekšlikumu, lemt par atraitņu pensiju ieviešanu jau Saeimas plenārsēdē piedāvāja Latvijas Reģionu apvienības un pie frakcijām nepiederoši deputāti (Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics un citi). Jāpiebilst, ka šis priekšlikums gan atšķiras no Sociālo un darba lietu komisijas iecerētā, proti, deputāti piedāvāja nevis atraitnim piešķirt pusi no mirušā pensijas, bet noteikt citu kārtību: pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, tiktu pieskaitīti 50 procenti no mirušās personas, kurai piešķirta vecuma pensija, pensijas kapitāla, kas reģistrēts šīs personas personiskajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus, bet neskaitot papildināto fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam. Laulībai, lai šādu atraitņu pensiju saņemtu, jābūt reģistrētai vismaz piecus gadus pirms pensionāra nāves.
Saeimas deputāts E. Smiltēns, viens no jaunā priekšlikuma iesniedzējiem, sacīja, ka šo priekšlikumu deputāti sagatavoja jau marta sākumā kopā ar priekšlikumu grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. «[..] ir iespējams izdzīvot, ja izmaksas dala uz diviem. Bet mēs labi zinām, ka vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā ir par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm. Mēs, kolēģi, vīrieši, viņas pametam vienas vidēji uz desmit gadiem. Attiecīgi vīriešiem 69 gadi, sievietēm – 79. Un tā daudziem ir traģēdija arī finansiāli,» teica E. Smiltēns. Tomēr Saeimas vairākums nolēma šo priekšlikumu tālāk nevirzīt, dodot iespēju par atraitņu pensijām vienoties Sociālo un darba lietu komisijai. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija skeptiski raugās uz jebkuru no šiem priekšlikumiem, jo «tam būs negatīva ietekme uz budžetu». Finanšu ministrijas speciāliste Taisa Trubača atzina, ka pensiju likuma grozījumi ir jāsasaista ar vidējā termiņa valsts budžeta izskatīšanu maijā.
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
