Parādu dēļ namus apkurinās, iespējams, tikai pusziemu
Ar Ekonomikas ministrijas konstatāciju, ka parādi par siltumenerģiju sasnieguši augstāko līmeni kopš 1993. gada, pašvaldības neko iesākt nevar. Ja valsts būtu gatava palielināt savu līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstiem, tad situācija nerādītos tik kritiska kā pašlaik.
Tikmēr Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 15. oktobrim apkopot plašāku informāciju par situāciju pašvaldībās, bet pašreizējā valdība neko reāli uzsākt negrasās.
Gan draud, gan meklē risinājumu
Kaut arī pat lielākie parādnieki sola apkures sezonu uzsākt bez kavēšanās, viņi nenoliedz situācijas dramatismu. Piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē parāds par centralizēto siltumapgādi nevis sarucis, bet palielinājies. Ilgstošā parādu jūgā grimst arī Jēkabpils. Parādnieku skaits un kopējais parāda apjoms pieaug arī Valmierā un Cēsīs.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs gan nepiekrīt, ka situācija būtu bezcerīga. Apkures sezonu uzsākšot laikus, kaut arī parāds par siltumenerģiju sasniedzis jau 900 000 latu. Lielākoties nemaksā iedzīvotāji, nevis juridiskās personas, un nav arī nekāds brīnums, ja Rēzeknē bezdarbs ir 22,5 procenti. Tiesā iesūdz tos parādniekus, kuri ir spējīgi vismaz kaut ko samaksāt. Sociālajiem pabalstiem tiek tērētas arvien lielākas summas, pilsēta dara, ko var – rekonstruēta katlumāja, atslēgtas neefektīvās siltumtrases, plānots samazināt siltumenerģijas tarifu par četriem procentiem. Šogad jau ņemts kredīts, lai varētu samaksāt siltuma parādus.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis arī sola, ka pilsēta bez apkures nepaliks, kaut arī kopējais parāds palielinās un jau tuvojas vienam miljonam latu. Tāpat kā viņa Rēzeknes kolēģis, Jēkabpils mēra vietnieks stāsta to pašu – līdzekļi sociālajai sfērai tiek atvēlēti arvien vairāk. Tagad nemaksā cilvēki, kuri neatbilst trūcīgā statusam. Skaļi netiek afišēts, bet pašvaldības ir spiestas palielināt trūcīgo iedzīvotāju skaitu, piešķirot attiecīgu statusu, pretējā gadījumā nav iespēju piešķirt dzīvokļa pabalstu.
Savukārt Ogres novada pašvaldības aģentūra Mālkalne lieki neceremonējas un jau brīdinājusi daudzdzīvokļu ēku parādniekus, ka nav mazinājies apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāds, tāpēc nebūs iespējams laikus norēķināties ar uzņēmumu Latvijas gāze. Rezultātā pilsēta var palikt bez karstā ūdens un apkures.
Likuma grozījumi visiem nederēs
Vai izeja būs grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā? Saeimā tie tiek izskatīti steidzamības kārtā un paredz atļaut tērēt iedzīvotāju maksātās naudas uzkrājumus norēķiniem par parādiem. J. Raščevskis neuzskata, ka šādi grozījumi ir lietderīgi. Vismaz ne Jēkabpilij, kur ēkām ir nelieli uzkrājumi vai to nav vispār. “Nedomāju, ka mūsu situāciju tas atrisinās,” viņš ir skeptisks, jo jau tagad pašvaldības ēkām vajadzību ir daudz. J. Raščevskis pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā nāksies atkal ņemt kredītu, lai varētu sākt apkures sezonu. Taču, ja parādi augs, problēmas būs, prognozē vicemērs.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš uzreiz pasaka – grozījumi top Rīgas labā, bet citās pašvaldībās tie var nenoderēt. Turklāt tas būs īslaicīgs risinājums, šogad naudu iztērēs, bet ko iesāks nākamgad, ja parādu apjoms nesaruks?
Grib piespiest valsti maksāt
“Nevaram pavilkt savu sociālo budžetu, un mūsu piedāvājums bija izmainīt valsts līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstā – nevis 20 procentu, bet vismaz 50–70 procentu,” risinājumu piedāvā J. Raščevskis. LPS valde pieprasījusi Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt pasākumu un rīcības plānu, kas nodrošinās šīs apkures sezonas veiksmīgu norisi. Ne velti izvirzītas tādas prasības, jo septiņos mēnešos pašvaldības iztērējušas 77 procentus no dzīvokļa pabalstiem paredzētās summas. Tiek rēķināts, ka šogad papildus vajadzēs 4,5 miljonus latu. Tāpēc LPS uzskata, ka nedrīkst atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumapgādei – tas palielinās finanšu slogu pašvaldībām, un pieaugs trūcīgo iedzīvotāju skaits. Tātad – arvien lielākas summas sociālajiem pabalstiem. LPS arī prasa veikt sociālā tīkla līdzekļu pārdali, nosakot, ka valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstam būtu 80 procentu apmērā. “Ja ne 80 procentu, tad vismaz puse,” pašvaldību intereses aizstāv A. Salmiņš. Viņš norāda, ka maksātspējīgā vidusslāņa Latvijā vairs nav, bet trūcīgo kļūst arvien vairāk. Tikmēr parādi rūk par nieka pieciem procentiem mēnesī, tāpēc izskan pieļāvums, ka pašvaldības apkures sezonu gan uzsāks, taču, ļoti iespējams, nākamā gada sākumā būs spiestas pārtraukt.
Autors: Antra Gabre / NRA.lv
