Papildu nauda slimnīcām visu neatrisina
Finansējums lokālajām neatliekamās palīdzības slimnīcām šogad līdz ar valdības papildus piešķirtajiem līdzekļiem nebūs mazāks kā pērn, apliecina veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Viņš pirms valdības sēdes otrdien vairāk kavējās pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu nozīmes izskaidrošanas, mazāk akcentējot slimnīcām piešķirtos papildu līdzekļus piecu miljonu latu apmērā. J. Bārzdiņš uzsver, ka Latvijas mērķis ir sasniegt vidējo Eiropas Savienības iedzīvotāja mūžu ilgumu un to nevar izdarīt, dodot naudu tikai vienam no veselības aprūpes posmiem – stacionārajai aprūpei.
Ministru kabinets vakar pieņēma grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas nosaka, kā ārstniecības iestādēm samaksai par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek sadalīti jūlijā un septembrī papildus piešķirtie līdzekļi. Veselības norēķinu centrs ārstniecības iestādēm piedāvās līguma grozījumus, palielinot līgumu apjomu, un iestādes jau tuvākajā laikā varēs saņemt papildu naudu, Neatkarīgajaiapliecināja Veselības ministrijā (VM).
Valdība naudu veselības aprūpei papildus piešķīra jau jūlijā – 6,6 miljonus latu, no tiem 2,8 miljoni latu paredzēti tieši ārstniecības iestādēm samaksai par izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ambulatori, kā arī pacientu iemaksas kompensācijai no pacienta iemaksas atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām. Savukārt pēc septembra rīkojuma par papildu līdzekļu piešķiršanu, 2,57 miljoni latu tiks novirzīti daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām tālākai darbības nodrošināšanai. Vienlaikus, veicot līdzekļu pārdali nozares budžeta ietvaros, ir iekļautas normas, lai varētu piešķirt papildu finansējumu lokālajām slimnīcām 685 000 latu apmērā neatliekamās palīdzības nodrošināšanai. Šo varētu nosaukt par slimnīcu un arodbiedrības protesta rezultātu, jo, kā rakstīja Neatkarīgā, vairākas slimnīcas apsvēra iespēju pārtraukt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, jo augustā jau bija uzņemts tik pacientu, cik plānots visam gadam.
«Finansējums nebūs zemāks kā pērn,» sacīja veselības ministrs. «Pilnīgi noteikti slimnīcas strādās un uzņems neatliekamos pacientus. Slimnīcu vajadzības ir dažādas – objektīvas un ne, tomēr liela daļa slimnīcu vadītāju darbojas efektīvi un nodrošina savu slimnīcu darbību atbilstoši piešķirtajam finansējumam.» Atbildot uz jautājumu, vai šogad slimnīcām ar piešķirto naudu pietiks un vai veselības aprūpes finansēšanā kaut kas nebūtu kardināli jāmaina, ministrs atzina: nav pasaulē ideālas veselības aprūpes sistēmas. «Reformas veselības aprūpē notiek tiktāl, cik ir iespējamas politiskās vienošanās un kompromisi,» teica J. Bārzdiņš. Kopumā veselības aprūpei naudas nepietiek – valdībā jau izskatīts ziņojums par situāciju veselības aprūpē, kurā pamatota papildu līdzekļu nepieciešamība, kā arī norādīts, ka nākamgad vajadzētu papildus 120 miljonus latu. Tas, pēc ministra teiktā, samazinātu rindas pie speciālistiem, izmeklējumiem un ļautu samazināt maksas medicīnas īpatsvaru, jo pacientu daļa pašlaik Latvijā ir ļoti augsta.
Valdība vakar apstiprināja arī Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas uzsver principu – veselība visās politikās. J. Bārzdiņš Neatkarīgajai atzina, ka šie principi tiks īstenoti arī nākamā veselības ministra darbības laikā, proti, īpaša uzmanība pievērsta cilvēku dzīves kvalitātei un cilvēka paradumu maiņai, jo tas, cik vesels būs cilvēks, ļoti daudz atkarīgs no tā, kā cilvēks dzīvo. «Es ceru, ka nebūs tāds ministrs, kas skatīsies uz veselības jomu ļoti šauri, asociējot to tikai ar slimnīcām,» teica J. Bārzdiņš.
