Pabriks: Latvijas apdraudētības līmenis ir zems
Latvijas apdraudētības līmenis šobrīd ir samērā zems, bet “X” stunda var pienākt, tāpēc nevajag dzīvot ilūzijās, intervijā Neatkarīgajai izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP!).
“Latvijas apdraudētības līmenis ir samērā zems. Skatoties, kurā sfērā. Mums līdz šim nav bijis lielu terora draudu. Mums nav lielu tieša iebrukuma draudu. Bet, pat ja mēs dzīvojam, teiksim, samērā pārtikušā pilsētas kvartālā, tas nenozīmē, ka mums durvīm nevajag kārtīgas slēdzenes un nevajag logus aiztaisīt ciet. Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās. Pēc būtības mūsu bruņotie spēki, Zemessardze un visa aizsardzības sistēma ir apdrošināšanas sistēma. Tu maksā apdrošināšanai, lai ar tevi nekas nenotiktu. Visas mūsu investīcijas drošībā ir balstītas uz nepieciešamību atturēt jebkuru uzbrukumu. Jo karš posta, miers ļauj augt,” norādīja Pabriks.
Tajā pašā laikā visizteiktākie mums esot dažādi hibrīddraudi. Tāpat, pēc ministra sacītā, vienmēr pastāv ekonomiskie draudi.
“Arī valstis var būt dažādas – ne jau tikai Krievija. Mēs redzam, kā pašlaik attīstās notikumi Āzijā saistībā ar slimībām. Tā ir problēma, kas jebkurā brīdī var sasniegt jebkuru pasaules vietu un valsti. Un tad mums nāksies iedarbināt lietas, par ko runājam visaptverošajā valsts aizsardzībā. Tie nebūs militāri draudi, bet tie apdraudēs mūsu sabiedrību, mūsu eksistenci, mūsu drošību un mūsu labklājību. Tāpēc mums jāstrādā kopā,” izteicās Pabriks.
Vaicāts par hibrīdkaru, viņš norādīja, ka “ja mēs atmetam kaut kādus hibrīddraudus – kiberuzbrukumus, ūdens drošību, banku drošību un tā tālāk, ja notiek iebrukums Latvijas valstī, skaidrs, ka Latvijas aizsardzība nebūs balstīta uz frontes līnijas un ierakumu noturēšanu. Tā nebūs Mažino līnija. Tas, domāju, katram ir loģiski saprotams. Līdz ar to mēs neizslēdzam situāciju, ka uz kādu laiku daļa Latvijas teritorijas var nokļūt pretinieka rokās. Taču mēs skaidri apzināmies, ka mūsu pretošanās neapstāsies pie tā, ka šī teritorija nokļuvusi pretinieka rokās. Šī teritorija joprojām būs pretiniekam bīstama. Ja mēs to saprotam, mēs tam varam gatavoties.”
Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība ir gana patriotiska, lai būtu pārliecināti, ka šajās teritorijās pretošanās turpināsies.
Runājot par to, ka noteikts, ka lielas krīzes vai kara gadījumā iedzīvotājiem patstāvīgi jāspēj izdzīvot trīs diennaktis, Pabriks norādīja, ka galvenais ir tajā laikā nekrist panikā, būt spējīgam izdzīvot un daudzmaz funkcionāli darīt to, kas ir nepieciešams vai iespējams šajā laikā.
“Pētījums parādīja pat pārlieku sabiedrības optimismu, jo vairāk nekā 30% atbildēja, ka ir gatavi un spēs to izdarīt. Nebūs elektrības, nebūs ūdens, nebūs siltuma, nebūs nekā, bet 30% uzskata, ka spēs! Un seši septiņi procenti teica, ka ir padomājuši, ko varētu ikdienā tādu darīt, lai pretotos. Domāju, tie ir pārspīlēti rezultāti, bet labi, ka cilvēkiem ir tāda apziņa,” izteicās ministrs.
“Principā mēs šo materiālu jau esam sagatavojuši – kā cilvēkam kara apstākļos uzvesties, dzīvot, ko darīt un ko nedarīt pirmajās 72 stundās. Pašlaik notiek pēdējā satura saskaņošana ar citiem dienestiem ārpus Aizsardzības ministrijas un atsevišķām sabiedriskajām organizācijām. Brošūra būs pieejama agrā rudenī gan elektroniski, gan papīra formātā – visai Latvijas sabiedrībai,” turpināja Pabriks.
“Jābūt gataviem jebkurā momentā. X stunda var pienākt, nevajag dzīvot ilūzijās. Un mēs nevaram paredzēt visu, mēs nevaram ietekmēt globālas lietas, bet mūsu iespēju robežās ir maksimāli sagatavot mūs pašus, mūsu sabiedrību un mūsu Latviju,” uzsvēra ministrs.
Foto: Valsts kanceleja
