Onkoloģijā sagaida rīcības plānu
Kamēr Veselības ministrija plāno pārskatīt vadlīnijas onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšanā un panākt, ka ikviens pacients ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju ātri nonāk pie speciālista, laikus veic visus izmeklējumus un saņem ārstēšanu, onkoloģisko pacientu organizāciju alianse aicina politiķus – Saeimu, valdību un atbildīgo Veselības ministriju – steidzami pārskatīt vēža pacientu ārstēšanu, nodrošinot jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes, piešķirot onkoloģijas jomai papildu finansējumu.
Tieši naudas trūkums arvien bijis galvenais arguments, kāpēc Latvijā vēža pacientiem praktiski nav pieejami inovatīvi medikamenti. Saskaņā ar pētījumu par inovatīvo pretvēža medikamentu pieejamību Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas valstīm tikai pieci medikamenti ir pieejami pacientiem Latvijā, turklāt visi ar ierobežojumiem. Salīdzinājumam – Rumānijā ir pieejami 11 medikamenti bez ierobežojumiem.
Jaunās zāles nodrošina dzīvi
«Latvijā mēs saskaramies ar absolūtu diskrimināciju – pacientiem izlases kārtā tiek kompensēta medikamentu iegāde, dažiem pacientiem piešķir, citiem – ne, lai gan visos gadījumos ir ārstu konsilija slēdziens,» NRA.lv saka Uldis Vesers, pacientu biedrības EuropaColon Latvijā vadītājs. Kolorektālā vēža pacientu biedrība ir viena no organizācijām, kura izveidoja iniciatīvu Lai vēzis būtu ārstējama slimība un savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu, kurus iesniedza Saeimā ar prasību piešķirt onkoloģijai vismaz 10 miljonus eiro papildu finansējuma. Viena no galvenajām pacientu prasībām ir izstrādāt rīcības plānu onkoloģijā – kā panākt, lai ļaundabīgu audzēju atklātu agrīni un laikus uzsāktu ārstēšanu, un, kā uzsver U. Vesers, šis process nav iedomājams bez kompensējamo medikamentu sistēmas pārskatīšanas. Cilvēkam diagnosticē vēzi, ārsti redz, ka ir medikamenti, kas var palīdzēt pacientam, taču tos valsts neapmaksā, lai gan šo zāļu efektivitāte ir pierādīta, – tā ir sāpīga un arī diskriminējoša situācija. Turklāt ir onkoloģisko pacientu grupas, kurām vienu un to pašu medikamentu apmaksā (nieru audzēji), bet citiem – ne. Kā piemēru U. Vesers min kolorektālo vēzi. «Mēs izvēlamies apmaksāt lētāko, nedomājot par rezultātu,» saka U. Vesers. «Eiropas valstīs veic analīzi, cik cilvēks, lietojot konkrēto medikamentu, ilgi nodzīvos, dzīvildze ir galvenais rādītājs. Tieši tāpēc Eiropas valstis iekļauj inovatīvos medikamentus kompensējamo zāļu sistēmās, jo ir pierādīta to efektivitāte. Ir medikamenti, kurus apmaksā visās Eiropas valstīs, tikai ne Latvijā…» neizpratnē ir U. Vesers. Viņš piebilst, ka arvien gados jauni cilvēki saslimst ar vēzi un tieši savlaicīga diagnostika un modernas terapijas pieejamība ļautu šiem cilvēkiem nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Diemžēl Latvijā šie cilvēki nomirst…
Jāveido O saraksts
Iedzīvotāju paraksti palīdzētu onkoloģiju pacelt prioritārā līmenī un rosināt Veselības ministriju veidot rīcības plānu onkoloģijas jomā, uzskata Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs un onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītājs Romualds Ražuks. «Es vēlos, lai mēs reāli beidzot nonāktu pie «zaļā koridora» onkoloģisko slimību diagnosticēšanā, lai būtu pietiekami ātra izmeklēšana un diagnozes noteikšana, kas pašlaik nereti prasa deviņus mēnešus un ilgāk,» saka R. Ražuks, «ar papildu finansējumu, par ko parakstījušies tūkstošiem iedzīvotāju, varētu izveidot tā saukto O sarakstu, kas būtu nodalīts no pārējās kompensācijas sistēmas un kas ļautu iekļaut jaunas inovatīvas zāles, kuras Eiropā tiek lietotas un ir pierādījušas savu efektivitāti.»
Latvijā līdz šim nav ieviestas jaunas un inovatīvas vēža ārstēšanas metodes, jo vienmēr pietrūcis finansējuma, uzsver arī krūts vēža pacienšu biedrības VITA vadītāja Irina Januma. Tāpēc viens no mērķiem, īstenojot sabiedrisko iniciatīvu, ir panākt, ka vēža pacientiem tiek nodrošinātas inovatīvas zāles, tostarp bioloģiskie medikamenti, un katrs pacients saņem tieši viņam nepieciešamo ārstēšanu ar vēža lokalizācijai atbilstīgiem medikamentiem. «Tomēr bez labi izstrādāta rīcības plāna Saeima neredzēs pamatojumu, kāpēc ir jāpiešķir papildu nauda onkoloģijai,» spriež I. Januma, «un tas diemžēl ir Veselības ministrijas klupšanas akmens, jo vairākus gadus pacientu organizācijas, mediķi aicina to izdarīt, taču rezultāta nav. Kavēties mums laika arī nav, jo lēmums jāpieņem jau līdz rudenim, kad tiek gatavots nākamā gada budžets.»
Kas ir prioritāte?
Onkoloģijas jomas eksperti vairākkārt norādījuši, un to uzskatāmi apliecina arī pētījums par inovatīvu pretvēža zāļu pieejamību Latvijā, – medikamentu pieejamības un izmantošanas līmenis ir ļoti zems salīdzinājumā pat ar citām Austrumeiropas valstīm.
Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija – Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis nosauc valstis, kuras var atļauties kompensēt arī mērķterapiju vēža pacientiem, bet «mēs to nevaram». Viņš uzskata: te ir runa par prioritātēm budžeta sadalījumā. Latvijā tikai par vienu onkoloģisko saslimšanu – krūts vēzi – var teikt, ka ir paredzēta valsts apmaksāta mērķterapija. Tāda ir arī nieru vēzim, taču citām vēža lokalizācijām, kuras ir plaši izplatītas un kur gadā audzējs tiek atklāts vairāk nekā tūkstoš pacientiem, mērķterapija nav pieejama. «Jāsāk ar ārstniecības uzlabošanu tieši visplašāk izplatītajiem audzējiem, piemēram, kolorektālajam vēzim, ko gadā diagnosticē 1200 pacientiem, un citur Eiropā, saņemot mērķterapiju, pacienti dzīvo gadiem,» uzsver J. Eglītis.
Mūsdienīgu medikamentu lietošanas apjoma ziņā uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. «Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus, tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē,» atzīst Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja, Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne.
Tas ir politisks jautājums
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka 2015. gadā valsts kompensējamām zālēm vēža pacientiem izlietoti 20,7 miljoni eiro, bet šim gadam NVD finansējumu nenosauc, paskaidrojot, ka «summa netiek plānota, jo maksājums tiek veikts atbilstoši faktiskajam izlietojumam». Par iespējamām izmaiņām kompensējamo medikamentu sistēmā, jaunu medikamentu iekļaušanu vai zāļu apmaksu pēc citiem nosacījumiem NVD komentāros ir atturīgs, uzsverot, ka tas ir veselības politikas jautājums un par to jālemj Veselības ministrijai.
Inga Paparde
Foto: Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
